RTU zinātnieki un studenti piedalās Salaspils kultūras nama «Enerģētiķis» jumta nesošo konstrukciju noturības eksperimentā

Kultūras nama jumta nestspēja tika pārbaudīta atbilstoši iepriekš izstrādātai programmai, slogojot divas kopnes (divslīpu dzelzsbetona sijas) ar smilšu maisiem un ar ASV pasūtītiem tenzometriem un datu logeriem, mērot konstrukciju pārvienojumus un deformācijas (izlieci). Uz jumta noteiktā formā un kārtībā tika izvietoti 185 smilšu maisi, katrs 565 kg smags. 

Izmēģinājuma rezultāti vēl tiek apkopoti, taču, kā norāda uzņēmums, mērījumi parādīja konstrukciju noturību. 

«Pirms daudzām desmitgadēm celtu sabiedrisko ēku pārbūve atbilstoši šodienas vajadzībām kļūst aizvien populārāka. Tas ir gan racionāli, jo ļauj saglabāt kultūras mantojumu, gan arī ilgtspējīgi, jo atkārtoti tiek izmantotas jau uzceltās būvkonstrukcijas. Arhitekti ir radījuši brīnišķīgu «Enerģētiķa» renovācijas projektu, taču ēka ir ļoti nolietota, nav nopietni remontēta, tās stāvokli nav uzlabojusi arī iepriekš neveiksmīgi iesāktā rekonstrukcija. Tādēļ mums bija jāpārliecinās praktiski, vai projekts tehniski ir īstenojams iecerētajā veidā, vai arī ir jādomā citi risinājumi,» skaidro SIA «Pro Dev» Būvniecības nodaļas vadītājs Mārtiņš Korņējevs.

«Mēs labprāt iesaistāmies šādos «lauka» eksperimentos, jo tie notiek salīdzinoši reti. Pētniekiem tie ir ļoti interesanti, jo realitātē redzam konstrukciju uzvedību dažādos slogošanas posmos. Konkrētajā gadījumā rezultāti bija absolūti sagaidāmi, šīs ir tipveida saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas – augstas nestspējas sijas, kas ir sastopamas daudzviet bijušās Padomju savienības teritorijā. Salaspils kultūras nama konstrukcijām nav mehānisku bojājumu, un tās ir atbilstošas būvprojektā paredzēto slodžu uzņemšanai,» stāsta RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes docente, Būvniecības inženierzinātņu institūta pētniece Sanita Rubene.

Pētniece atzīst, ka jautājums par to, kā optimāli pārbaudīt reālo būvkonstrukciju noturību ir svarīgs, virzoties uz ilgtspējīgu būvniecību un būvmateriālu atkārtotu izmantošanu ēku pārbūvē. Ja būtu uzkrāts pietiekami liels datu apjoms, tad varētu veikt modelēšanu, taču diemžēl Latvijā līdzīgi eksperimenti tiek veikti pietiekami reti. Novērojumus Salaspils kultūras nama jumta slogošanas laikā veica arī divi inženierzinātņu studenti, kas iegūtos datus izmantos diplomprojektu rakstīšanā. Viņi piedalījās arī eksperimenta sagatavošanā.

Rekonstrukcijas laikā kultūras namu «Enerģētiķis» gaida vērienīga pārbūve un apjomīga saglabājamo būvkonstrukciju stiprināšana. Daļa ēkas tiks demontēta, vienlaikus būs saglabāta lielā zāle ar 500 vietām un skatuves daļa. To papildinās jaunas telpas – mazā zāle, baleta zāle, nodarbību telpas, plašs vestibils.