2020. gada 2. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija ( LZA ) piešķīrusi 3 vārdabalvas MLĶF absolventiem
(Mg. darba zin. vad.: prof. M. Turks)
ijas Zinātņu akadēmijas Senāts 2020. gada 14. janvārī piešķīra Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes absolventam Mikum Puriņam par zinātnisko darbu “Elektrofīlu inducētas pārgrupēšanās reakcijas propargilsilānos”.Mikus Puriņš 2019. gada vasarā ar izcilību absolvēja RTU, iegūstot inženierzinātņu maģistra grādu ķīmijas tehnoloģijā, un pašlaik ir uzsācis doktorantūras studijas Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā (École polytechnique fédérale de Lausanne). Interese par ķīmiju Mikum radās jau mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, viņš aktīvi piedalījās ķīmijas olimpiādēs, 2013. gadā iegūstot zelta medaļu Latvijas 54. Nacionālajā ķīmijas olimpiādē un sudraba medaļu 45. Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē. Papildus izciliem mācību sasniegumiem Mikus aktīvi nodarbojās ar sportu un no 2012. līdz 2014. gadam bija Latvijas Nacionālās junioru izlases orientēšanās sportā dalībnieks, iegūstot 5. vietu Pasaules junioru čempionātā orientēšanās sportā. Tad, bakalaura līmeņa studiju vidus posmā, Mikus Puriņš aktīvi iesaistījās studentu zinātniskajā darbā RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā profesora Māra Turka vadībā. Rezultātā tika izcili aizstāvēts bakalaura darbs, kurā sasniegtie zinātniskie rezultāti jau 2017. gadā tika prezentēti Eiropas Organiskās ķīmijas simpozijā (Ķelne, Vācija). Sasniegumi tika ievēroti, un Mikus Puriņš 2017. gadā tika iekļauts RTU Zelta fondā – virtuālajā RTU absolventu zvaigžņu komandā. Dažādos RTU studiju periodos Mikus ir bijis arī LZA Emīlijas Gudrinieces un Alfrēda Ieviņa stipendijas un Kristapa Morberga fonda stipendijas laureāts. Maģistrantūras studiju laikā RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā Mikus Puriņš kopā ar profesoru Māri Turku aizrautīgi turpināja izvērstpētījumus silīcija organisko savienojumu ķīmijā, atklājot jaunas propargilsilānu pārgrupēšanās reakcijas, ar kurām var panāk augstu oglekļa ķēdes funkcionalizēšanu. Liela daļa no Mikus maģistra darba atklājumiem ir publicēti augstā līmenī (Purinš, M.; Mishnev, A.; Turks, M. Brønsted acid catalyzed 1,2–silyl shift in propargyl silanes: synthesis of silyl dienes and silyl indenes. J. Org. Chem. 2019, 84, 3595–3611), un pārējie vēl nepublicētie dati kalpo kā pamats jaunas zinātniskās tēmas izveidei RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā. Lielās darba spējas Mikum ļāva paralēli fundamentālās zinātnes projekta izpildei iesaistīties arī Latvijas farmācijas rūpniecības praktisko problēmu risināšanā, kur viņš veiksmīgi piedalījās fenkarola ražošanas procesa kontrolei nepieciešamo standartvielu struktūru pierādīšanā un sintēzē (Puriņš, M.; Kumpiņš, V.; Skomorokhov, M.; Mishnev, A.; Turks, M. Generation of 1–azabicyclo[3.2.1]octane and 5–azatricyclo[3.2.1.02,7]octane systems by carbenium ion rearrangements during production of the antihistamine drug Quifenadine. Tetrahedron Lett. 2020, 61, 151405).(Mg. darba zin. vad.: doc. J. Veliks
Mg.chem. Renātei Melngailei Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva ķīmijā piešķirta par darbu “Vinilsulfonu fluorciklopropanēšana Korija–Čaikovska reakcijā”, kura vadītājs ir Dr.sc.nat. J. Veliks. 2013. gadā Renāte Melngaile uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, kur viņa ieguva bakalaura un maģistra grādus, un pašlaik studē doktorantūrā.2015. gadā, vēl kā 3. kursa studente Renāte Melngaile uzsāka darbu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kur ir zinātniskā asistente. OSI viņa izstrādāja bakalaura darbu “Olefīnu iekšmolekulāras jodsulfenilēšanas reakcijas izpēte” (vadītāji Dr.chem. Anna Ņikitjuka, prof. Aigars Jirgensons), ko 2017. gadā RTU aizstāvēja ar izcilību. Maģistrantūras laikā Renāte Melngaile pievērsās fluororganisko savienojumu iegūšanas metožu izstrādei un 2019. gadā ar izcilību aizstāvēja maģistra darbu “Vinilsulfonu fluorciklopropanēšana Korija–Čaikovska reakcijā “ (vadītājs Dr.sc.nat. Jānis Veliks). Darba ietvaros tika izstrādātas metodes fluorētu ciklopropānu iegūšanai un funkcionalizēšanai. Izstrādātās metodes ir ar augstu potenciālu pielietojumu jaunu zāļvielu izveidē. R. Melngailes maģistra darbā iegūtie rezultāti ir iekļauti augsta ietekmes faktora (IF = 6,555) starptautiski recenzējama žurnāla publikācijā: R. Melngaile, A. Sperga, K. K. Baldridge, J. Veliks. Diastereoselective Monofluorocyclopropanation Using Fluoromethylsulfonium Salts. Org. Lett. 2019, 21, 17, 7174–7178, DOI: 10.1021/acs.orglett.9b02867. Renātes Melngailes pētījumu kvalitāti un potenciālu apstiprina tas, ka viņa ir līdzautore pētījumam, ko Latvijas Zinātņu akadēmija ir nosaukusi par vienu no desmit 2019. gada labākajiem Latvijas zinātniskajiem sasniegumiem – Mg. chem. Renāte Melngaile, Bc. chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr.sc.nat. Jānis Veliks “Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar augstu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā”. Kopš 2019. gada rudens Mg.chem. R. Melngaile studē RTU doktorantūras programmā un OSI izstrādā disertāciju ar nosaukumu „Fluormetilēngrupas pārneses reaģentu izstrāde” (vadītājs Dr.sc.nat. Jānis Veliks).(Mg. darba zin. vad.: doc. L. Grigorjeva)
Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva ir piesķirta Mg.chem.Lūkasam Tomasam Lukašēvicam par darbu “Pārejas metālu katalizēta aminoskābju C–H funkcionalizēšana”, Dr.chem. L. Grigorjevas vadībā. 2013. gadā Lūkass Tomass Lukašēvics uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, kur viņš ieguva bakalaura un maģistra grādus, un pašlaik studē doktorantūrā. 2015. gadā, studējot 3. kursā, Lūkass T. Lukašēvics uzsāka darbu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) kā laborants. Šeit viņš izstrādāja un RTU ar izcilību aizstāvēja bakalaura darbu “Alil– un homoalilamīnu ciklopropanēšana un ciklopropānu C–C saites šķelšanas pētījumi” (vadītāji Dr.chem. Marija Skvorcova un prof. Aigars Jirgensons). Uzvarot konkursā, 2016. gadā L. T. Lukašēvics saņēma RTU Attīstības fonda Gustava Vanaga vārdā nosaukto atbalsta stipendiju bakalaura darba izstrādei. Lūkasa T. Lukašēvica izstrādātais bakalaura darbs tika apbalvots ar Solomona Hillera vārdā nosaukto balvu. L. T. Lukašēvica bakalaura darbā iegūtie rezultāti ir iekļauti augsta ietekmes faktora (IF = 4,745) starptautiski recenzējama žurnāla publikācijā: M. Skvorcova, L. T. Lukasevics, A. Jirgensons. Amination of Carbenium Ions Generated by Directed Protonolysis of Cyclopropane. J. Org. Chem. 2019, 84(7), 3780–3792, DOI: 10.1021/acs.joc.8b02576.2019. gadā L. T. Lukašēvics RTU ar izcilību aizstāvēja OSI izstrādāto maģistra darbu “Kobalta katalizēta aminoskābju C–H saites funcionalizēšana” (vadītāja Dr.chem. Liene Grigorjeva). Maģistra darbs bija veltīts aktuālas organiskās ķīmijas problēmas risināšanai – videi draudzīgu alternatīvu katalizatoru meklējumiem, kas varētu aizstāt pašlaik plaši izmantojamos katalizatorus. Darba ietvaros tika izstrādātas metodes aminoskābju iegūšanai Co katalizētās C–H aktivēšanas/funkcionalizēšanas reakcijās, kas vienā stadijā ļauj iegūt kompleksas molekulas ar potenciālu pielietojumu farmācijā un materiālzinātnē.Paralēli darbam organiskās sintēzes jomā, Lūkass ar prieku piedalās dažādos zinātnes popularizēšanas pasākumos bērniem un jauniešiem. Pašlaik Mg.chem. L.T. Lukašēvics studē RTU doktorantūras programmā un OSI izstrādā disertāciju „Kobalta katalizēta C–H saites funkcionalizēšana” (vadītāja Dr.chem. Liene Grigorjeva), kas ir turpinājums maģistra darbā aizsāktajiem pētījumiem. 
