Artūrs Zeps: Darba tirgus problēmas sākas skolas solā

Analizējot šo pētījumu, atklājas nozīmīga problēma, ar ko darba tirgus saskaras jau šodien, – inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums. Lai to mazinātu, ir nepieciešams sākt jau no skolas sola, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai jaunieši apgūtu eksaktās zinātnes, savukārt augstākās izglītības jomā nepieciešams atjaunot budžeta vietas, kuras augstskolām tika samazinātas pagājušajā gadā.

Trūkst inženierzinātņu speciālistu

Analīze uzrāda tikai 6% iedzīvotāju, kas iespēju atrast labu darbu vērtē optimistiski, un 64%, kas šo iespēju vērtē negatīvi. Ja aplūko sīkāk iemeslus, kāpēc iedzīvotāji sniedz tik negatīvu vērtējumu, var redzēt, ka 42% respondentu ir atbildējuši, ka darba atrašanas iespējas ir ierobežotas, jo pastāv pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība. Attiecīgi jāsecina, ka, visdrīzākais, lielas izmaiņas uz pozitīvo pusi šajā jautājumā nav gaidāmas, ja netiks veikti pasākumi darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanai.

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" noteikti jāskata kontekstā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas veiktajām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kas parāda, kādā virzienā šī problēma varētu attīstīties nākotnē. Ekonomikas ministrijas pētījumā gūtie secinājumi ļoti skaidri identificē, ka 2022. gadā plaisa starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu būs vēl lielāka, īpaši nopietni skarot tādas jomas kā informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, kur kopējais pieprasījums pēc speciālistiem par 18-33 % pārsniegs piedāvājumu jeb darba tirgū esošo potenciālo darbinieku skaitu.

Jaunieši nepietiekami sagatavoti inženierzinātņu studijām

Noteikti jāņem vērā, ka ir vairāki faktori, kas potenciāli vēl vairāk varētu padziļināt darba tirgus piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam. Ja ņem vērā, ka darba tirgus attīstība notiek ilgtermiņā, jāskatās, kāda šodien vidējā un augstākajā izglītībā ir speciālistu apmācība, jo tieši tas garantē nepieciešamo speciālistu pieplūdumu tautsaimniecībai nākotnē. Ir vairāki izaicinājumi, kas situāciju darba tirgū varētu vēl vairāk saasināt. Piemēram, aizvien mazāk jauniešu uzsāk studijas augstskolās tieši kopējās negatīvās Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ. Tāpat vidējā izglītībā joprojām jauniešiem, uzsākot mācības vidusskolā, ir iespējams izvēlēties sociālo zinātņu virzienu, kas nozīmē ļoti minimālu matemātikas, ķīmijas un fizikas stundu skaitu. Tā rezultātā skolēni nav atbilstoši sagatavoti studijām inženierzinātņu jomā.

Tāpat jāatzīmē arī Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotais budžeta vietu skaita samazinājums par 15%, kas ļoti nozīmīgi ietekmē tieši nākotnes inženierzinātņu speciālistu skaitu, jo tieši budžeta vietas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlas studēt inženierzinātnes. Visi šie fakti liecina, ka situācija darba tirgū, vērtējot iespējamo darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, varētu būt diezgan saspringta un cīņa par labākajiem (bieži vien – vispār par jebkādiem pieejamajiem) inženierzinātņu speciālistiem varētu izvērsties vēl dramatiskāka. Tas, savukārt, atstās negatīvu ietekmi arī uz iedzīvotāju vērtējumu par darba tirgu.

Nepieciešams atbalsts eksaktajām zinātnēm

Kas būtu jādara jau tagad, lai šo ilgtermiņa jautājumu censtos risināt šodien? Pirmkārt, jau skolā lielāks uzsvars jāliek tieši uz eksaktajiem priekšmetiem, neļaujot jauniešiem, uzsākot mācības vidusskolā, vienkārši "atmest" matemātiku, ķīmiju un fiziku (jo tā noteikti ir vieglākā izvēle), un vismaz sākotnēji nosakot ķīmijas un fizikas eksāmenus kā obligātos, lai jauniešus motivētu šos priekšmetus apgūt.

Tālāk augstākās izglītības jomā noteikti ir vairāki izaicinājumi. Pirmkārt, jau pašas augstākās izglītības sistēmas reorganizācija, pārskatot valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu skaitu un pārdalot budžeta vietas par labu tām jomām, kurās nākotnē būs vērojams (vai jau ir vērojams) skaidrs darbaspēka deficīts. Tāpat noteikti jāatjauno vismaz 15 % budžeta vietu, kas 2016. gadā augstskolām tika noņemti, jo tikai tā iespējams nodrošināt nepieciešamo speciālistu sagatavošanu vismaz iepriekšējā līmenī un situāciju darba tirgū nepasliktināt vēl vairāk.

Savukārt, skatoties iedzīvotāju, kas jau ir ieguvuši vidējo izglītību vai augstāko izglītību pirms vairākiem gadiem, virzienā – īstenot plašas tālāizglītības un pārkvalifikācijas aktivitātes, kas dotu iespēju iedzīvotājiem ar darba tirgum neatbilstošām vai novecojušām prasmēm atgūt konkurētspēju, pateicoties mūsdienās pieprasītām prasmēm, un iespēju strādāt tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kur kopējais pieprasījums pēc speciālistiem ir vislielākais.