RTU ar lieldraugiem festivālā «Lampa» aicina diskutēt par cilvēka un tehnoloģiju sinerģiju nākotnes sabiedrībā

2100. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē būs pārsniedzis 10 miljardus, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas prognozes. Kādā pasaulē šie cilvēki dzīvos? Kur cilvēci aizvedīs straujā tehnoloģiju attīstība? Vai tās nākotni un nākotnes cilvēkus padarīs labākus, apturēs klimata pārmaiņas, militārus konfliktus, resursu izšķērdēšanu, novērsīsies nāvējošas saslimšanas un badu, saliedēs sabiedrību lielākiem mērķiem? Kas šajā pasaulē dominēs – cilvēku radošums un viedums vai tehnoloģijas? 

«Savu nākotni mēs veidojam jau šodien – un lēmumiem, kurus pieņemam, ir jābūt gudriem, uz faktiem balstītiem un ilgtspējīgu attīstību virzošiem. Eiropas zaļie mērķi ir liels izaicinājums transporta nozarei. Vai pēc desmit gadiem šodien īstenotās reformas satiksmes jomā motivēs mūs mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus? Tikpat būtisks jautājums ir ceļu satiksmes drošība. Cik dzīvības uz ceļiem ir jāzaudē, lai mēs saprastu, ka tā ir arī mūsu katra atbildība? Kāda pieeja un pasākumi no valsts puses varētu dot rezultātus? Tās ir tēmas, kas skar un kurās esam iesaistīti mēs visi, tāpēc aicinu ikvienu uz diskusiju «Satiksme 2035»,» skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Lai diskutētu par nozīmīgiem nākotnes jautājumiem, RTU kopā ar lieldraugiem un sadarbības partneriem divu dienu laikā organizēs kopumā deviņas sarunu sesijas. Piektdien, 5. jūlijā, plkst. 13.00–14.00 interesenti aicināti iedziļināties nākotnes arhitektūras scenārijos – no peldošām mājām līdz pazemes, zemūdens un pat kosmosa pilsētām – diskusijā «Aizparītdienas arhitektūra», bet plkst. 14.30–15.30 diskusijā «2100» izzināt, kādu mūsu nākotni redz zinātnieki, tostarp Karaliskā Melburnas Tehnoloģiju institūta Biznesa skolas Biznesa inovācijas departamenta pētniecības vadītājs un Digitālās Ietekmes pētniecības centra līzvadītājs Agnis Stibe un Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, inovatori un radošo profesiju pārstāvji, piemēram, mūziķis Dons. Diskusiju vadīs RTU inovāciju prorektore Liene Briede. Plkst. 16.00–17.30 būs iespēja arī ieklausīties zināšanu universitāšu prorektoru, tostarp RTU studiju prorektores Elīnas Gailes-Sarkanes, Izglītības un zinātnes ministrijas un uzņēmējdarbības vides līderu sarunā «Vai universitātēm ir nākotne?», ko vadīs Hārvardas Universitātes doktorants Arkādijs Zvaigzne, bet plkst. 18.00–20.00 uzzināt, kā, gudri un atbildīgi izmantojot atjaunīgo enerģiju, Baltijas valstīm veidot modernu ekonomiku un sabiedrību, veicināt izglītības kvalitāti un laicīgi diversificēt ekonomikas digitālo tehnoloģiju izmantošanas virzienā. Diskusiju «Baltija: Jaunais Eiropas enerģijas līcis» organizē enerģētikas uzņēmums «Ignitis Group».

Sestdien nākotnes sarunu maratonu plkst. 11.00–12.00 atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas organizēta saruna «Mākslīgais intelekts – tagadnes lēmumi nākotnes cilvēkam», kurā piedalīsies gan ministre Inga Bērziņa, gan dažādu jomu zinātnieki. Pēc tās plkst. 12.30–14.00 festivāla apmeklētāji aicināti piedalīties domapmaiņā «STEM – kritiskais nākotnes elements», mēģinot rast atbildes uz jautājumiem, kā sekmēt STEM izglītību, kas to veicina un vai Latvijas izglītības sistēma motivē bērnus un jauniešus apgūt eksaktos priekšmetus. Tajā piedalīsies gan universitāšu, politikas veidotāju un uzņēmumu pārstāvji, tostarp RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps, gan RTU Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Patriks Gustavs Rinkevičs, kuram šobrīd jāpieņem lēmums – kur studēt. 

Arvien izaicinošāk cilvēkiem kļūst cīnīties arī ar vientulību. Jau šobrīd 75 milj. eiropieši jūtas vientuļi un sociāli izolēti, Latvijā vientulības sajūtu regulāri piedzīvo 38% iedzīvotāju. Kā risināt šo endēmisko problēmu, plkst. 14.30–15.30 sarunā «Vai nākotnē pieaugs vientulības pandēmijas mērogs?» diskutēs dažādu jomu speciālisti, tostarp starptautisku atzinību guvusī sociālās uzņēmējdarbības profesionāla Inga Muižniece un «RTU Liepāja» direktores p.i. Dace Medne.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens ar transporta un citu jomu profesionāļiem plkst. 16.00–18.00 paneļdiskusija «Satiksme 2035» spriedīs, vai jau tuvākajā nākotnē, īstenojot uzsāktās reformas transporta nozarē, mūsu pārvietošanās ikdienā būs ērta, visiem satiksmes dalībniekiem droša un videi draudzīga. Kas šodien ir jāizdara, lai tā būtu? Satiksmes ministrija aicinās uz satiksmes nozares realitāti un nākotnes izaicinājumiem paskatīties arī no mazliet nenopietnāka, improvizācijas teātra «Divas», skatu punkta.

Sarunas plkst. 18.30–20.30 noslēgs informācijas tehnoloģiju uzņēmumu «Adaptive» organizēta diskusija «Superdatori VS cilvēka smadzenes». Tajā IT, medicīnas, zinātnes un mežu apsaimniekošanas jomas profesionāļi sniegs atbildes uz jautājumiem, kāpēc Latvijas tautsaimniecības attīstība bez domājoša cilvēka smadzenēm, mākslīgā intelekta un superdatora nav iedomājama, un kas kopīgs cilvēka smadzenēm un superdatoram.

Papildu sarunām festivāla «Lampa» apmeklētājiem būs iespēja piedalīties arī dažādās RTU lieldraugu organizētās aktivitātēs lieliem un maziem, piemēram, mākslinieciskā performancē «Superdatora sirdspuksti» saklausīt, kā dzimst inovācijas, izmēģināt tā dēvētās reibuma brilles, izstādē uzzināt, kā dalība Eiropas Savienībā pilnveidojusi Latvijas transporta un sakaru nozari, piedalīties bezceļu elektroauto modeļu sacensībās utt., dotos rīta pārgājienā un nodarboties ar jogu uz skatuves, kā arī iepazīt amfībijas un ūdens robotus, tostarp RTU studentu jaunuzņēmuma «SUBMerge» zemūdens dronu.

Pirmo reizi festivāla «Lampa» vēsturē nākotnes sarunu skatuve izveidota uz ūdens – Cēsu pils parka dīķī. To no īpaši izveidota konstruktora – dažādi savienojamām piepūšamām sijām, baļķiem un plakņu elementiem – būvēs RTU Arhitektūras un dizaina institūta un RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes studenti sadarbībā ar kopinovāciju platformu «Morberga studija», jauno arhitektu klubu «Atelpa». 

«Nākotnes salu» RTU veido kopā ar lieldraugiem – enerģētikas uzņēmumu «Ignitis Group», Satiksmes ministriju un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu «Adaptive» – un sadarbības partneriem – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, uzņēmumiem «Lemona Latvia», «Compor», «BeTRITON», «Milwaukee Tool Latvia», «Printstone», «Amata Adventures», «Supfit», «Rudys Brewing Co», RTU Latvijas Jūras akadēmiju un RTU 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju.