Eksperti diskutē par Latvijas nākotnes zinātnes attīstību

Konferences mērķis bija plašā ekspertu lokā apspriest efektīvākos darbības virzienus, lai savlaicīgi jaunos digitālā laikmeta izaicinājumus pārvērstu par augstskolu ilgtspējīgas attīstības iespējām.

Pasākumā piedalījās vairāk nekā piecdesmit ekspertu – augstskolu un zinātnisko pētniecisko institūtu vadītāji, nozaru ministriju vadošās amatpersonas, uzņēmēji, finanšu un ekonomikas eksperti, nevalstisko institūciju pārstāvji, doktoranti un studenti. Viņu vidū – RTU rektors Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna, RTU Tālmācības studiju centra direktors Atis Kapenieks, uzņēmuma «Latvijas Mobilais telefons» prezidents Juris Binde, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, sabiedrības «Tilde» valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, Latvijas Universitātes profesors Guntis Bārzdiņš, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Andris Šternbergs, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, RTU profesors Andrejs Krasņikovs.

Komentējot konferences aplūkotās tematikas aktualitāti, A. Kapeneks uzsver: «Pasaulē arvien skaidrāk iezīmējas iespēju loks, kuru rada jaunais digitālais laikmets. Jaunās iespējas Latvijai ir īpaši svarīgas, jo vecajā ekonomikā mūsu valsts produktivitāte sasniedz apmēram 50 % no Eiropas vidējā līmeņa. Vienlaikus arvien ticamāks kļūst redzējums, ka zināšanu sabiedrībā apmēram puse biznesa būs tīklu jeb web bizness, jo tīklu risinājumi kļūst arvien lietojamāki, pieejamāki un viedāki. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi pamanīt, radīt un lietot jaunās biznesa metodes. Eiropā šajā virzienā darbojas programma «Apvārsnis 2020». Manuprāt, vislabāk šajā situācijā ir mācīties vienam no otra, īpaši no tām institūcijām un ekspertiem, kuri ir īstenojuši liela mēroga digitālā laikmeta pētījumu projektus. Piemēram, pašlaik mūsu zinātnieki piedalās projektā «FuturICT2.0», kura mērķis ir radīt jaunus kritiski nozīmīgus digitālā laikmeta pētījumu virzienus. Tāpat ir būtiski, lai mēs izmantotu jau uzkrāto pieredzi turpmākajos pētījumu un izglītības attīstības projektos. Augstskolu izglītībai ir jāorientējas uz darba veidiem, kuri būs aktuāli pēc piecpadsmit un vairāk gadiem.»

Konferences diskusijā eksperti atzina, ka Latvijas izglītības modelis joprojām saglabājas no samērā seniem citu ražošanas veidu laikiem, kuru tās papildina ar mūsdienīgiem elementiem. Tomēr jau tagad vairāku augstskolu stratēģijās ir saskatāma tieksme spilgti atbildēt uz digitālā laikmeta izaicinājumiem.