Latvijas Centrālās padomes neatkarības Memoranda parakstītāji — arī RPI absolventi, studenti un mācībspēki

Nacionālās pretošanās kustības mērķis Otrā pasaules kara laikā bija Latvijas valstiskuma atjaunošana. LCP bija lielākā no šādām organizācijām un tā no 1943. gada darbojās Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēla Konstantīna Čakstes vadībā. LCP sevi uzskatīja ne tikai par nacionālās pretošanās organizāciju, bet arī par leģitīmu Latvijas valsts pārstāvi, jo saskaņā ar spēkā bijušo 1922. gada Satversmi pēdējais Saeimas priekšsēdis un LCP loceklis Pauls Kalniņš bija likumīgs Latvijas Republikas prezidenta vietas izpildītājs līdz Saeimas un Valsts prezidenta ievēlēšanai demokrātiskās vēlēšanās.

«Katrs no Memoranda parakstītājiem atstāja arī kādu papildziņu, kas liecina par viņa toreizējo nodarbošanos,» kopējā rakstā ar pētniecēm Ievu Kvāli un Lailu Girsovu «Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāji – Rīgas Politehniskā institūta absolventi, studenti un mācībspēki» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēstures pētniece Alīda Zigmunde. Aptuveni trešā daļa no Memoranda parakstītājiem bijusi augstskolu mācībspēki.

Pēc pētnieču datiem, LCP Memorandu parakstīja 14 RPI absolventi. Viņu skaitā bija Arhitektūras nodaļas absolventi Eižens Laube un Pauls Kundziņš, Lauksaimniecības nodaļas absolventi profesori Maksis Eglītis un Jānis Vārsbergs, Ķīmijas nodaļas absolvents Augusts Ķešāns, Tirdzniecības nodaļas absolventi Vilis Vītols un Jānis Kārkliņš un citi. Kā atzīmē vēsturnieces, LCP Memoranda parakstītāji bija nacionāli noskaņoti, daļa no viņiem, piemēram, J. Vārsbergs un Spricis Paegle bija piedalījušies Latvijas Republikas pasludināšanas aktā 1918. gada 18. novembrī, bet M. Eglītis un citi iesaistījās Brīvības cīņās.

LCP vadītāju K. Čaksti arestēja vācu gestapo un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē, viņš gāja bojā 1945. gadā. Sagrāvi piedzīvoja arī pati LCP. Memoranda oriģināls tika atrasts tikai 2001. gadā, veicot remontdarbus Rīgā, Peldu ielā 19. Dokuments bija paslēpts zem grīdas dēļiem namā, kur savulaik dzīvoja viens no tā parakstītājiem un arī RPI mācībspēkiem Vilhelms Jansons ar sievu. Tagad šis vēsturiskais dokuments glabājas Latvijas Kara muzejā. 2009. gadā LCP Memorands tika iekļauts UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajā reģistrā.

Šonedēļ 17. martā Saeimas Baltiešu zālē, Jēkaba ielā 6/8, notiks konference «Latvijas Centrālā padome Nacionālās pretošanās kustības kontekstā». To atklās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Konferencē uzstāsies vēsturnieks Inesis Feldmanis un kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Kaprāns, Memoranda parakstītājas Martas Vīgantes audžudēls profesors Jānis Raibarts un Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, kā arī 9. Saeimas deputāts un Pasaules Brīvo latviešu apvienības bijušais vadītājs Uldis Grava.

Gaidot Latvijas 100 gadu jubileju, LCP piemiņas fonds ierosinājis Rīgā izveidot pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Pieminekļa ideju plānots apspriest atklātās diskusijās ar vēsturnieku un sabiedrības piedalīšanos. 

Diskusijai Saeimā 17. martā varēs sekot arī tiešsaistē Saeimas mājaslapā.

Viss raksts — «Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāji – Rīgas Politehniskā institūta absolventi, studenti un mācībspēki».