Latvijas kamaniņbraucēju izlase pilnveido inventāru RTU Dizaina fabrikā

«Mūsu pingvīnus tagad diezgan bieži rāda pasaules kausa sacensībās, operatori piezūmē attēlu tuvāk, daudzi skatās, viņus interesē, kas tas ir,» stāsta bijušais kamaniņu braucējs, tagad treneris un mehāniķis, olimpiskais čempions Mārtiņš Rubenis. Par pingvīniem tiek dēvētas speciālas uzmavas asām adatām, kas, piestiprinātas cimdiem pirkstu galos, palīdz sportistiem startā spēcīgāk atgrūsties no ledus. Startam kopējā rezultātā ir liela loma.

Lai varētu salīdzināt, M. Rubenis demonstrē gan vairākus iepriekš lietotos pingvīnus, gan sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku radītos – atšķiras gan adatu izvietojums, gan paša uzpirksteņa forma un materiāls. Iepriekšējie ne vienmēr bijuši ergonomiski, bieži lūzuši, nereti visnepiemērotākajos brīžos, kad nav bijušas iespējas tos nomainīt un nācies lietot to, kas pieejams, nevis to, kas būtu nepieciešams. «Autosportisti spētu saprast – ja tu treniņā brauc ar plikām riepām un uz sacensībām uzliec kārtīgas riepas, tu nemaz īsti nezini, uz ko mašīna ir spējīga un neatļaujies braukt tik ātri, kā varētu,» viņš izmanto salīdzinājumu, lai skaidrotu, cik liela loma ir labam ekipējumam, lai sportists sacensībās justos drošs un pārliecināts. Tāpēc izlemts pašiem radīt alternatīvu, stāsta M. Rubenis.

RTU Dizaina fabrikas vadītājam Guntim Kuļikovskim kaste ir pilna ar pingvīniem, kas uzskatāmi rāda evolūciju no idejas līdz gatavam produktam, eksperimentējot gan ar materiālu, gan formu un izgatavošanas metodi. Darbs sākts iepriekšējā gada vasarā un šajā sezonā sportisti jau tos lieto, turklāt, kā piebilst M. Rubenis, «divniekos puikas brauc visu sezonu ar vieniem pingvīniem un nekas nav salūzis.» Ar jauno inventāru vairākiem sportistiem arī izdevies uzrādīt vērā ņemamus starta laikus.

Radošo lidojumu pārvērst produktā

Sauksim to par 2017./2018. gada inventāru, vienojas M. Rubenis un G. Kuļikovskis, vedinot domāt, ka turpinājums sekos. «Pie kaut kā bija jāapstājas, lai sezonu godam aizvadītu,» atzīst kamaniņu braucēju treneris. Savukārt RTU Dizaina fabrikas vadītājs atzīst, ka zinātniekiem liels izaicinājums ir savu radošumu pārvērst lietojamā produktā, lai pēc tam atkal ļautos radošam lidojumam: «Mums ir jārada lietojams inventārs, uzlabošanas process varētu būt bezgalīgs, bet tā mēs nenonāktu līdz produktam.»

Lai izgatavotu katram sportistam piemērotus pingvīnus, tiek 3D skenētas kamaniņbraucēju rokas, veidoti matemātiski pirkstu modeļi. Olimpiādē piedalīsies desmit kamaniņbraucēju no Latvijas, katram izgatavoti seši pingvīni.

RTU Dizaina fabrikā tiek veikti uzlabojumi arī pašu kamanu mehānikā, dažādos savienojošos elementos, skrūvju stiprinājumos utt. «Ar katru no pilnveidojumiem var iegūt sekundes daļas, uzlabot sportista ērtību, ātrumu vai kompensēt kaut ko, kas ir nevēlams un traucē. Mēs uz to skatāmies kompleksi – kā palīdzēt sportistam labāk startēt, ieņemt pozīciju kamanās un aizvadīt braucienu,» pauž G. Kuļikovskis. M. Rubenis viņu papildina, atzīstot, ka milzīgu lēcienu kamanu konfigurācijas ziņā mūsdienās vairs nav iespējams veikt, taču katras kamanas ir kā smalki pašūts uzvalks, kas tiek veidots atbilstoši sportistam, ņemot vērā viņa fiziskos parametrus, braukšanas tehniku. Turklāt būtiski ir uzlabot ne tikai kamanu ātrumu, bet arī to, kā tās kontrolējamas trasē. Kamanām jābūt drošām un maksimāli jāatrodas sportista kontrolē, nevis pašplūsmā jātraucas lejā pa trasi. «Tad varēs sasniegt daudz labāku rezultātu,» rezumē kamaniņu treneris un mehāniķis. Jautāts, kādi rezultāti sagaidāmi no Latvijas kamaniņu sporta izlases olimpiskajās spēlēs, M. Rubenis rāmi atbild: «Ko būsim nopelnījuši, to arī dabūsim.»

Uz vajadzību reaģē ātri

Laikam ir liela nozīme arī veiksmīgā sadarbībā. M. Rubenis atzīst, ka šī nav pirmā viņa un Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sadarbība ar zinātniekiem, tomēr līdz šim tā vairāk saistījusies ar teoriju, testiem, pētījumiem, kuri nodrošinājuši labu zināšanu bagāžu un ļāvuši radīt pirmos uzmetumus, bet nav noveduši līdz secinājumiem, kuri ļautu spert lielu soli uz priekšu un radīt ko jaunu. «Dizaina fabrikā ir fantastiska jaunu cilvēku komanda, kura gatava pāris dienu laikā uztaisīt tādas lietas, par ko lielāki uzņēmumi parasti saka – mums jāpadomā, vajag laiku, kādus testus uztaisīt. Viens no kamanu mezgliem no idejas līdz gatavam produktam tapa nepilnas nedēļas laikā. Mūsdienu lielajā konkurences virpulī ir ārkārtīgi svarīgi, lai no idejas līdz izstrādājumam ir maksimāli īss laiks,» atzīst M. Rubenis.

RTU  Dizaina fabrikas vadītājs apliecina - kombinējot tehnoloģijas, kas pieejamas RTU Dizaina fabrikā, tostarp 3D skenēšanu un druku, frēzēšanu un silikona liešanu, iespējams pat dažu dienu laikā radīt sportistiem nepieciešamos izstrādājumus. Savukārt, izmantojot zinātniskas metodes snieguma mērīšanai, iespējams to analizēt un vieglāk atkārtot. Tur RTU Dizaina fabrikai palīgā nāk citas universitātes laboratorijas, piemēram, mērot materiālu īpašības.

Citus video par RTU dzīvi vari skatīties mūsu Youtube kanālā