Nākotnē enerģijas patērētājs vienlaikus varēs būt arī ražotājs

3. septembris, 2018
.
.
.

Enerģētikas nozares attīstību sekmēs informācijas tehnoloģiju attīstība, piemēram, mākslīgais intelekts, materiālu attīstība, ļaujot ražot arvien efektīvākus saules paneļus vai vēja turbīnas, un energoelektronikas attīstība.

Tā Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesors, prorektora vietnieks zinātniskajā darbā Gatis Bažbauers. Apvienojot šos elementus, varētu veidoties efektīvas mikrotīklu decentralizētās elektroapgādes sistēmas, kas patērētājam ļautu vienlaikus būt arī ražotājam. Tiesa, vienlaikus būtisks aspekts ir uzkrāšanas tehnoloģiju – baterijas, akumulatori – attīstība. Tas ļautu transformēties no lielām centralizētām sistēmām uz nelielām, viedām un decentralizētām sistēmām. «Skatoties vēsturē – ogles ļāva darbināt tvaika mašīnas, vienlaikus tvaika mašīnas bija vajadzīgas, lai varētu rakt ogles un izpumpēt ūdeni no ogļu šahtām. Nafta ļāva izmantot iekšdedzes dzinēju un pacelties gaisā, elektrība ļāva attīstīt elektroniku un informācijas tehnoloģijas. Tagad nonākam pie tā, ka informācijas tehnoloģijas, elektronika un materiālzinātne ļauj veidot kvalitatīvi jaunus risinājumus,» viņš pauž.

G. Bažbauers arī lēš, ka tuvākā nākotnē straujāk attīstīsies vēja enerģija, ilgākā periodā liela nozīme būs saules enerģijai, kas palīdzēs samazināt ogļu un naftas izmantošanu enerģijā. Tomēr, kā liecina Starptautiskās enerģētikas aģentūras prognozes līdz 2040. gadam, nafta, gāze un ogles turpinās būt galvenie elementi enerģijas ražošanā. «Ir teiciens, ka akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka beidzās akmeņi, un naftas laikmets nebeigsies, tāpēc, ka beigsies nafta,» saka profesors, norādot, ka izmaiņas patēriņā būs vairāk saistītas ar centieniem mazināt klimata pārmaiņu. Līdz ar to, akmeņogļu īpatsvars pakāpeniski samazināsies augsto CO2 izmešu dēļ, naftas produktu – atkarībā no tā, cik straujā attīstīsies jauni risinājumi transporta un ķīmiskās rūpniecības nozarēs.  

RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātei šā gada 1. septembrī apritēja 60 gadi. Fakultātes vēsturei veltīta arī grāmata, kurā apkopoti svarīgākie fakultātes vēstures fakti, tās ievērojamāko darbinieku biogrāfijas, kā arī sniegts ieskats enerģētikas un elektrotehnikas jomu attīstības vēsturē Latvijā. Izdevumu papildina fakultātes laikabiedru – gan bijušo, gan esošo darbinieku atmiņu stāstījumi gan par studiju, gan ārpusstudiju dzīvi.

Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» uz fakultātes vēsturi atskatās bijušais Rīgas Politehniskā institūta, tagad RTU Elektrisko mašīnu un aparātu katedras mācībspēks, inženierzinātņu doktors Arvīds Kanbergs. Viņš atminas, ka studenti paši aktīvi iesaistījušies gan būvdarbos un mācību telpu iekārtošanā, gan paši balles rīkojuši un gādājuši par aprīkojumu un apgaismojumu tajās. Elektriķu vajadzībām bijis jāpārveido ēka Kronvaldu bulvārī 1, kur tagad izvietota RTU Inženierzinātņu vidusskola. «Tur mitinājās ķīmiķi, bija garāžu pārvalde. Es atceros, ka pirmajā stāvā bija vispārējās ķīmijas laboratorijas un uz ozolkoka parketa bija biezs asfalta slānis, to lauzām ārā,» viņš stāsta. Studenti iesaistījušies arī ēkas Kaļķu ielā 1 būvdarbos. Ar to saistīts arī kāds humorpilns atgadījums – studenti esot kāpnēs, kas ved uz zāli, iemūrējuši pudeli ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, viņš atminas.

Raidījumu iespējams noklausīties Latvijas Radio 1 mājaslapā

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

3. septembris, 2018 plkst. 14:19

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi