Pieci augstākās izglītības reformas scenāriji

Ekonomikas ministra vadītā darba grupa izstrādājusi priekšlikumuspieciem scenārijiem augstākās izglītības reformēšanai, liecinainformatīvā ziņojuma projekts, kuru trešdien, 21. oktobrī, plkst. 13–15plānots apspriest publiskā diskusijā Rīgas Tehniskās universitātesLielajā aulā.

Pirmais scenārijs paredz vienas daudzapmetņu universitātes izveidi,uz esošo valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu bāzesizveidojot vienu jaunu zinātniskajā darbībā sakņotu universitāti, kasīsteno studiju programmas un veic pētījumus gan Rīgā, gan reģionos.Šajā gadījumā gan atsevišķi tiktu izvērtēta trīs mākslas augstskolu –Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA)un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) iekļaušanaslietderība minētajā universitātē.

Otrs scenārijs paredz to, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmaspublisko sektoru veido sešas esošās universitātes – LatvijasUniversitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņauniversitāte (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU),Daugavpils universitāte (DU) un Liepājas universitāte (LiepU), kā arītrīs minētās mākslas augstskolas un pastāvošie valsts zinātniskieinstitūti, kas ir atvasinātas publiskas personas statusā. Šī scenārijapamata mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības pieejamību Latvijasiedzīvotājiem.

Trešais scenārijs paredz trīs mākslas augstskolu saglabāšanu, laigan, atšķirībā no iepriekšējā varianta, nav minēts, vai tās tikssaglabātas pašreizējā statusā. Papildus tam saruktu universitāšu skaitslīdz vienai šādai augstākās izglītības iestādei Rīgas, Daugavpils,Jelgavas un Liepājas pilsētai. Šajā gadījumā universitāte Rīgā varētutikt veidota kā zinātnes universitāte, tai pievienojot valstszinātniskos institūtus. Netiek noliegts, ka šādā scenārijā izglītībaskvalitāte Rīgā un reģionos var būt ļoti atšķirīga, kas var izraisītbūtiskas studentu piesaistes problēmas reģionālajās universitātēs.

Ceturtais scenārijs paredz to, ka nemainās ne pašreizējo augstākāsizglītības iestāžu skaits, ne tipoliģija, saglabājoties 18universitātēm, akadēmijām un augstskolām, bet tiek noteikts, ka vienasnozares studiju programmas un pētījumu projekti tiek īstenotas kāstarpinstitūciju kopējas aktivitātes (piemēram, studiju programmasmedicīnā RSU un LU, būvniecībā RTU un LLU, ķīmijā RTU un LU), tādējādikonsolidējot esošos resursus programmu līmenī. Šajā variantā būtujārēķinās ar ļoti būtisku katras institūcijas autonomijas ierobežojumu,kā arī dažādo augstākās izglītības institūcijas pārvaldības tradīcijuun kultūras ietekmi uz darbības rezultātiem.

Piektajā scenārijā piedāvāts neveikt nekādas reformas, liekotuzsvaru uz katras augstākās izglītības institūcijas spējām un resursiempielāgoties jaunajiem izaicinājumiem.

Strukturālo reformu īstenošana paredz arī Augstākās izglītībaslikuma pieņemšanu, kas atceltu vai samazinātu valodu lietošanasierobežojumus studiju procesā un augstskolu personāla atlasi pilnībāuzticot augstākās izglītības iestāžu koleģiālajām un vadībasinstitūcijām, kā arī mazinot atšķirības darbībā starp valsts unprivātajām augstākās izglītības iestādēm.

Augstskolas paredzēts padarīt internacionālākas, nodrošinot brīvuārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti augstākās izglītības unzinātnes institūcijām un noņemot šķēršļus ārvalstu studējošopiesaistei, kā arī valstij organizatoriski (ar diplomātiskā dienesta unārējo ekonomisko pārstāvniecību palīdzību) atbalstot augstākāsizglītības un zinātnes institūciju darbību ārējos tirgos.

Tāpat paredzēta augstskolu aktīvi pieprasītā valsts nekustamoīpašumu nodošana publiski atvasināto personu statusu ieguvušo valstsaugstskolu un institūtu īpašumā. Iecerēts arī precizēt akadēmiskāpersonāla ievēlēšanas kritērijus, kā arī nodot augstākās izglītības unzinātnes institūcijām intelektuālo īpašumu, kas radies valsts budžetafinansētu pētījumu rezultātā.

Savukārt attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanu tiekpiedāvāts likumiski nodrošināt iespēju maksimāli dažādot ienākumu bāzivalsts dibinātās augstākās izglītības un zinātnes institūcijās, tajāskaitā paredzot, ka uzņēmumi, tieši investējot institūcijās, saņem arinvestēto summu samērojamas nodokļu atlaides.

Finansējumu tiek rosināts koncentrēt institūcijās, kurās iratbilstoša zinātniskā kapacitāte, vienlaikus turpinot attīstīt valstsgalvoto studiju un studējošo kredītu sistēmu. Savukārt augstskolurīcībā tiktu nodotas nepieciešamās studiju un zinātniskā darba bāzes(piemēram, ārstniecības iestādes, lauku saimniecības utt.). Vienlaikusnotiktu arī infrastruktūras koncentrācija, veidojot kopīgus studiju unzinātniskā darba resursu centrus, piemēram, attīstot vienotuuniversitātes pilsētiņu Rīgā.

Runājot par augstākās izglītības un zinātnes institūciju kvalitātesnovērtēšanu, tiek piedāvāts pārtraukt augstākajā izglītībā divlīmeņukvalitātēs ārējās kontroles sistēmu (licencēšanu un periodiskoakreditāciju), bet palielinot sasniegto rezultātu novērtējuma ietekmiuz turpmāko institūciju darbu.

Būtiskas pārmaiņas tiek piedāvātas arī augstākās izglītības sektorupārvaldošajās institūcijās, izveidojot jaunu Augstākās izglītības,zinātnes un inovāciju ministra amatu, kura pienākums būtu reformuprocesa politiskā vadība un koordinācija, kā arī nododot visasaugstākās izglītības un zinātnes institūcijas IZM padotībā.

Publiski atvasinātas personas statusā varētu tikt apvienotaAugstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas Zinātnes padome (LZP)vienotā Augstākās izglītības un zinātnes padomē (AIZP) un nosakot taiatvasinātas publiskās personas statusu. AIZP pārmanto esošās AIP un LZPfunkcijas, kā arī tai tiek uzticētas Augstākās izglītības likumāparedzētās AIP funkcijas. Virkne funkciju tiktu precizēta arī citāminstitūcijām.

Vienlaikus tiktu veidoti nozaru puduri – klāsteri, iesaistotaugstskolas, zinātniskos institūtus, uzņēmumus un nevalstiskāsorganizācijas, kā arī nozaru zinātniskās ekselences centri kā bāzeefektīvām un produktīvām doktorantūras studijām. Valsts zinātniskosinstitūtus tiek piedāvāts iekļaut universitātes vai universitāšusastāvā, atbilstīgi augstākās izglītības un zinātnes sistēmasstratēģiskā ietvara nosacījumiem.

Šie jautājumi izklāstīti arī portālā Delfi.