Plāksne apliecinās, ka RTU Dizaina centrs saņēmis Rīgas arhitektūras gada balvu

Pasākumā piedalījās Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, studiju prorektors profesors Uldis Sukovskis, APF dekāns profesors Uģis Bratuškins, DTI direktore Ausma Viļumsone, ēkas arhitekts Ģirts Valeinis, ēkas būvnieku AS «RBSSKALS» pārstāvji, kā arī kupls skaits mācībspēku un studentu.

RTU rektors izteica gandarījumu, ka pirmā RTU studentu pilsētiņā renovētā ēka ir guvusi ekspertu atzinību un pauda cerību, ka arī jaunā Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēka un pārējās renovētās būves taps pamanītas un novērtētas. U. Bratuškins un A. Viļumsone atzina, ka līdz ar ievākšanos jaunajā mājā gan studentu, gan mācībspēku ikdiena ir būtiski mainījusies. Gaišās, plašās telpas iedvesmo un sekmē radošu sinerģiju. To apliecināja arī paši studenti, kuri labprāt izmanto iespēju ēkā uzturēties 24 stundas 7 dienas nedēļā.

G. Princis atzina, ka žūrijai nav bijis viegli izvēlēties uzvarētāju — konkurence bijusi sīva, jo uz 2014. gada balvu bijuši trīs spēcīgi pretendenti. Taču viņš pauda prieku, ka balvu ieguva ēka, kurā izglītību iegūst jaunā arhitektu paaudze. Jau iepriekš U. Bratuškins ir akcentējis — ēku būtībā ir radījuši RTU absolventi — ne tikai arhitekti, bet arī būvnieki un citu specialitāšu inženieri, kas augstāko izglītību ieguvuši RTU. Līdz ar to Rīgas arhitektūras gada balva RTU Dizaina centram reizē apliecina arī RTU izglītības kvalitāti.

Ēkas renovācijas projekta autori arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne Krakope, Signe Zihelmane un inženieris Artis Silmanovičs jau pagājušā gada rudenī saņēma Rīgas gada balvu arhitektūrā par kompetenci un degsmi 21. gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā.

Ēkas koncepta radīšanā tika iesaistīti arī APF studenti, kas studentu apmaiņas projektos bija studējuši ārpus Latvijas un redzējuši līdzīgas fakultāšu ēkas citās valstīs. Studenti vēlējās, lai studiju vide būtu pieejama 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, lai ēka būtu «caurspīdīga», lai tajā būtu integrēta darbnīcu vide, kas atvieglotu komunikāciju ikdienā. Šīs studentu vēlmes arhitekti arī veiksmīgi īstenojuši, atzīst gan paši ēkas iemītnieki, gan žūrijas komisija, kurā strādāja pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes.

«Ēkai ir labs plānojums un telpiskā organizācija, kuras pamatā ir gaismas ātrijs, kas rada vizuālas kontroles iespēju pēc «panaopticum» principa, un vienlaikus ļauj ikdienā labi pārredzēt notiekošo visā ēkā. Inteliģenti ir izveidota bibliotēka puspagrabā un kokapstrādes darbnīca. Taču ēkas kvalitātes atklājas tieši lielajās auditorijās un zīmēšanas telpā ar āra terasi,» saka konkursa žūrijas pārstāvis no Latvijas Arhitektu savienības Oskars Redbergs. 

Savukārt Mārtiņš Žvīgurs no Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, vērtējot ēku no ilgtspējības viedokļa, uzteic arhitektu vispusīgās zināšanas un spēju izmantot vairākus ilgtspējības pamatprincipus vienkopus. Piemēram, iespēju robežās ēkas pozicionēšana pret debespusēm, daļēja vecās celtnes konstrukciju izmantošana, ventilējamo fasāžu un ārējā apēnojuma elementu iekļaušana telpu pārkaršanas un dzesēšanas jaudas pieprasījuma samazināšanai, vietējo materiālu lietošana, nepieciešamās dienasgaismas nodrošināšana, centralizētās vadības sistēmas ieviešana, tā nodrošinot efektīvu inženierkomunikāciju izmantošanu un ļaujot optimizēt ekspluatācijas izmaksas.

Rīgas arhitektūras sasniegumu skati organizē Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Konkrētajam konkursam pieteikt drīkstēja tikai 2013. gadā ekspluatācijā nodotos objektus, un šogad konkursam sākotnēji tika pieteiktas vairāk nekā 70 jaunbūves.

Fotogalerija

RTU Komunikācijas nodaļa