Ribickis: Latvijai inženierzinātnēs ir lielas nākotnes iespējas

Tā Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, runājot par inženierzinātņu attīstības tendencēm Latvijā, norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Perspektīvā Latvija sevi pozicionē kā datu (apstrādes) virzītu, super gudru jeb viedu sabiedrību (data driven super-smart society), veidojot 5.0 sabiedrību un datu virzītu nāciju, tiks attīstīti četri galvenie virzieni – robotika un mākslīgais intelekts, precīzā medicīna, viedās pilsētas un bioekonomika. «Vai mēs to spēsim? Man ir vairāki secinājumi,» atzina rektors, uzsverot, ka jau šobrīd ir sasniegumi, ar ko lepoties. Kā piemēru viņš min RTU zinātnieku līdzdalību projektā «AREUS-Automatizācija un robotika ilgtspējīgai Eiropas ražošanai», kurā izstrādāta līdzstrāvas elektroapgādes sistēma, kas ļaus ietaupīt līdz 15 % elektroenerģijas. Pie citiem RTU zinātnieku sasniegumiem viņš pieskaita bionoārdošu kalcija fosfātu – polimēru kompozītu implantu prototipus, triboelektriskos nanoģeneratorus mehāniskās enerģijas savākšanai, jauna optiskā kanālu izdalīšanas -pievienošanas tehnoloģiju optiskajām WDM sakaru sistēmām, topoloģisko UML modelēšanu - uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeju. Šobrīd RTU zinātnieki aktīvi piedalās «Interreg» Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā «Efektīvāki risinājumi rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai», kura mērķis ir uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanas praksi, lai samazinātu notekūdeņu un bīstamo vielu noplūžu ietekmi uz reģionālajām ūdenstilpnēm un Baltijas jūru, paaugstinot publiskā un privātā sektora, kuru darbība saistās ar ūdens kvalitātes problēmām, kapacitāti.

L. Ribickis ir pārliecināts, ka Latvijai inženierzinātnēs ir lielas nākotnes iespējas un Eiropas zinātnes telpa mums ļauj aktīvi iesaistīties revolucionāros pētījumos, kas mainīs pasauli. Tiesa, viedās sabiedrības veidošanā ir nepieciešami vairākas reizes lielāki ieguldījumi cilvēkresursos un to ilgtspējīgā attīstībā.

Viņš atgādināja, ka finansējums pētniecībai un attīstībai Latvijā ir ļoti zems – 2016. gadā tie bija 0,44 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk, nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Arī dotācija studiju procesam valsts dibinātām augstskolām un koledžām, ieskaitot ES struktūrfondu finansējumu, tā arī nav atgriezies vai pat pietuvojies pirmskrīzes rādītājiem. Proti, 2017. gadā tie bija 106,4 miljoni eiro, bet 2008. gadā – 202 miljoni eiro. Jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti daudz augstskolu un koledžu, Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2017. gadā tādu bija 55. Vienlaikus studējošo skaits pēdējo desmit gadu laikā tikai krities. Tiesa, vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju dzimstību, potenciālais studējošo jauniešu skaits, kuri studijas universitātēs varētu uzsākt tūlīt pēc vidusskolas jeb 19 gadu vecumā, šogad ir pieaudzis. Proti, tie varētu būt 19,4 tūkstoši jauniešu. Arī turpmākos gadus statistiķi uzrāda potenciālo studējošo skaita pieaugumu.

Pasaules latviešu zinātnieku kongress notika no 18. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. RTU kongresā nodrošināja Inženierzinātņu sekcijas norisi, kurā zinātnieki iepazīstina ar jaunākajiem pētījumiem materiālzinātnē, fotonikā, digitālajās tehnoloģijās, vides inženierijā un bioekonomikā, kā arī dalīsies ar Latvijas veiksmes stāstiem zinātnisko ideju komerciālizēšanā. RTU organizēja arī vairākus saistītos pasākumus: diskusiju forumu «Kāpēc Latvija ir zaļa valsts?», semināru «Izaugsmes formula» un īpašu pasākumu jaunajiem zinātniekiem – «ResearchSlam». Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izdots arī žurnāla «Innovation» speciālizdevums.

L. Ribicka ziņojumu «Inženierzinātņu attīstības tendences Latvijā» Pasaules latviešu zinātnieku kongresā var noskatīties LMT Straume.