RTU atklās izstādi «Žaņa Valdheima ģeometriskā abstrakcija»

ŽanisValdheims (1909–1993) bijis latviešu mākslinieks, domātājs un filozofs.1950. gadā pārcēlies uz dzīvi Kanādas pilsētā Otavā. Vēlāk – uz Monreālu. 1956. gadā sāka darbu pie ģeometrizācijas idejas izstrādes, iedvesmojoties no Maine de Biran izveidotās intelektuālās orientēšanās kartes. Lasīja daudzu autoru zinātniskos darbus, kas bija saistīti ar dažādām jomām, piemēram, kosmoloģiju (Weyl-Minskowski ideja par relatīvās pasaules parametriem) un fenomenoloģija (Edmund Husserl).

1960.gadā Ž. Valdheims izveido «sistemātikas plānu», kurā bija integrēts koncepciju kopums, kas aizgūts no dažādiem zinātniskajiem avotiem saistībā ar cilvēka dabu, piemēram, vietas un laika koncepti, jūtīgums un sapratne, vielas un enerģija. Tika iekļauti arī citi koncepti: transformācija, ārpuse, iekšpuse, ieeja un izeja, kā arī – paplašināšanās un intensitāte.  

1974. gadā iepazinās ar šīs izstādeskuratoru Yves Jeanson, kuru aizrāva ne tikai Ž. Valdheima ģeometriskās abstrakcijas mākslas darbi un idejas, bet arī stāsti par Latviju. Pēc diviem gadiem tieši Yves Jeanson iniciatīvas rezultātā notika pirmā Ž. Valdheima izstāde Lachine pilsētas pašvaldības bibliotēkā, kur bija iespēja apskatīt 100 mākslas darbus.  

1981. gadā Mont St-Hilaire pamatskolā notika otrā Ž. Valdheima izstāde, kurā eksponētie zīmējumi unskulptūras skolēnos raisīja sajūsmu un ziņkāri. Savukārt gadu vēlāk, sadarbojoties ar mākslas kritiķi Monique Brunet Weiman, Jean de Bréboeufkoledžā notika viņa trešā izstāde.

1987. gadā izveido 50 lapaspušu apjomīgu dokumentu, kurā viņš sakārto un vispārina savas koncepcijas. Ievadā viņš stāsta par to, kas ir jūtu ģeometriskā vienotība, ar četru rasējumu komplektu ilustrē Eiklīda laukuma sadalīšanos tā riņķveida daļā, kā arī – ar 23 figūrām paskaidro ģeometrisko abstrakciju. Šis dokuments ir viņa pēdējais darbs.       

Ž. Valdheima biogrāfija.

RTU Informācijas centrs