RTU iesaistās radona gāzes mērījumu projektā

7. novembris, 2016
.
.
.
Lai veiktu radona gāzes mērījumus, nepieciešami īpaši tam domāti detektori

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji iesaistīti projektā, kas no 2016. līdz 2017. gadam novērtē radona gāzes līmeni mājsaimniecībās un dzeramajā ūdenī. Šogad 7. novembrī jau otro gadu atzīmēja Eiropas radona dienu.

Eiropas Radona asociācija 7. novembri šīs dienas atzīmēšanai izvēlējās par godu poļu izcelsmes Francijas zinātnieces Marijas Sklodovskas-Kirī dzimšanas dienai. Viņa ir vienīgā zinātniece, kas ieguvusi Nobela prēmijas divās dažādās zinātnēs – fizikā par radioaktivitātes pētīšanu un ķīmijā par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu.

Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz 2018. gadam ir jāizstrādā radona rīcības plāns, lai sniegtu ieteikumus radona līmeņa kontrolei ēkās un dzeramajā ūdenī, kā arī noteiktu pasākumus radona līmeņa pazemināšanai vietās, kur tas konstatēts paaugstinātā daudzumā. Līdz šim Latvijā radona gāzes mērījumi plašā mērogā nav veikti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2015. gadā izveidoja darba grupu no 12 dažādu organizāciju, tai skaitā ir arī RTU Būvniecības fakultātes un RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra pārstāvji, kam jānodrošina koordinēta darbība radona situācijas apzināšanai Latvijā. Tāpat šai darba grupai jāizstrādā radona rīcības plāns, ievērojot Direktīvas 2013/59/Euratom prasības. 

Radona gāzes līmeņa novērtējums Latvijā tiek īstenots trīs posmos, no kuriem pirmajā Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (VVD RDC) 500 mājsaimniecībās veic radona gāzes mērījumus mājsaimniecības un dzeramā ūdens apgādes objektos. 

Lai apkopotu rezultātus, mājsaimniecībām, kas piedalās VVD RDC novērtējumā, radona detektori kopā ar aizpildītu pieteikuma anketu jānodod no 14. novembra līdz 5. decembrim tuvākajā VVD reģionālajā pārvaldē. 

Radona gāze ir viena no biežāk sastopamajām radioaktīvajām vielām, ko no zemes dzīlēm izdala dabīgie radioaktīvie materiāli, kā arī būvmateriāli. Eiropas un Latvijas iedzīvotājiem pusi no dabiskās radiācijas gada efektīvās dozas rada tieši radons – gāze bez krāsas, garšas un smaržas, kuras klātbūtni bez īpašām iekārtām sajust nav iespējams. Mazs radona daudzums organismam nekaitē, tomēr ilgstoša uzturēšanās paaugstinātā radona koncentrācijā var veicināt nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā.

Papildu informāciju par projektiem «Radona gāzes mērījumu Latvijas mājsaimniecībās 2016. gadā» un «Radona gāzes mērījumi Latvijas darba vietās un publiskajās ēkās 2016./2017.gadā» var uzzināt VVD RDC.  

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Komunikācijas un mārketinga departaments

Publikācijas datums

7. novembris, 2016 plkst. 16:49

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi