RTU īpašā seminārā izglīto Saeimas deputātus par biotehonomiku

Līdz šim latviski lietotais termins «bioekonomika» vairāk ir vērsts uz ekonomiku un izmaksām. Biotehonomika precīzāk definē saikni starp bioresursiem, biotehnoloģijām un bioproduktiem, piemēram, kā un kāpēc ražot bioķimikālijas no bioresursiem, aizvietojot fosilos resursus. Laikā, kad pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, savukārt resursi strauji samazinās, nepieciešama jauna stratēģija, kas apmierinātu cilvēces vajadzību pēc pārtikas, enerģijas un citām ikdienā nepieciešamām lietām ar tehnoloģijām, kas saudzētu dabas resursus un mazinātu cilvēka ietekmi uz klimatu.

Biotehonomika balstās inženiertehniskajos risinājumos, kuros integrētas lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un citas zinātnes. Biotehonomikas projektu iespējas ir neierobežotas, un to īstenošanā var iesaistīties ikviens. No jebkura bioresursa ir iespējams saražot 5–10 produktu. Piemēram, no ābeļdārza iegūst ābolus un koksni. Ābolus ēd svaigus, žāvē, spiež sulas, no kurām izgatavo sidru un vīnu, no maltām izspaidām – musli batoniņus, no sēklām – tokoferolu. Ābeļu koksnei piemīt specifiska struktūra, un no tām var izgatavot mēbeles, no koka mizas – iegūt tanīnu, savukārt galotnes un celmus var sašķeldot, lai iegūtu kvalitatīvu kurināmo enerģijas ražošanai. Svarīga loma ir arī ābeļu ražīgumam, ko prasmīgi dārznieki var palielināt divas trīs reizes.

RTU zinātnieki izpētījuši vairāk nekā 70 dažādu resursu, no kā varētu ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, parādot biotehonomikas sniegtās iespējas kokrūpniecībā, zivjsaimniecībā, lauksaimniecībā, atkritumu pārstrādē un daudzās citās jomās. Profesore Dagnija Blumberga atzīst, ka «idejām ir nepieciešama tirgus izpēte un uzņēmēji, kas tālāk attīstītu to nonākšanu ražošanā. Uzņēmējiem un valsts politikas veidotājiem mēs gribam parādīt, cik plašas ir iespējas, jo lietderīga resursu izmantošana ilgtermiņā radītu gan darba vietas, gan mazinātu mūsu atkarību no fosilajiem resursiem.»

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedrs deputāts Jānis Dombrava tikšanās laikā uzsvēra, ka zinātnieku piedāvāto ideju virzīšanai tirgū būtu nepieciešams Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalsts tirgus un eksporta izpētē. «Daudzu produktu ražošanai Latvijā varētu attīstīt ražošanas jaudas, bet ir jānoskaidro, vai šiem produktiem būs noiets. Tirgus izpēte ar pieticīgajiem līdzekļiem, kas ir Latvijas uzņēmēju rīcībā, bieži ir problemātiska.» Viņš atzīst, ka biotehonomika noteikti ir virziens, ko būtu jāattīsta, lai palielinātu pievienoto vērtību dažādiem produktiem un nostiprinātu valsts ekonomiku.

Fotogalerija