RTU pētnieki veic apjomīgu priekšizpētes darbu Eiropas Kosmosa aģentūrai

31. janvāris, 2017
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes zinātnieku grupa Materiālu un konstrukciju institūta vadošā pētnieka Kaspara Kalniņa vadībā izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas Eiropas Kosmosa aģentūrai. Kā notiek pētniecība, par to RTU zinātnieki stāstīja Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā».

Kosmosa industrijā pat niecīgākā kļūda var radīt miljoniem lielus zaudējumus. Šajā industrijā precizitātei ir jābūt prioritātei, un RTU pētnieki izstrādā kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

K. Kalniņš raidījumā salīdzināja – kosmosa nesējraķetes «kādas mazlietiņ brāķainas» komponentes izmaksas, kas ir pāris miljoni, nozīmētu, ka šādas raķetes ražotājrūpnīca bankrotētu minūtes laikā. Tāpēc ir ļoti svarīgi iepriekšēji pētījumi, kas noskaidro ražošanas procesā radušos skrāpējumu un visa veida iebuktējumu ietekmi uz raķeti. Tas ir arī RTU pētnieku darba mērķis.

K. Kalniņš pastāstīja, ka satelītam kosmosā problēmas var sagādāt jebkura bukte, iespiedums vai skrāpējums. RTU zinātnieki Eiropas Kosmosa aģentūras uzdevumā strādā tieši pie šo it kā mazo defektu izpētes, sistematizācijas, lai konstatētu, kas ir pieļaujamā robeža. Aģentūrai «vajag neitrālu skatu no malas», saka K. Kalniņš un apstiprina, ka Latvijas zinātnieku intereses un kvalifikācija ir labi sakritusi ar Eiropas Kosmosa aģentūras interesi. Latvijas zinātnieku veiktais apjomīgais priekšizpētes darbs būs noderīgs ražotājam, lai varētu sākt ražot materiālus kosmosam.

Savukārt Materiālu un konstrukciju institūta pētnieks Guntis Japiņš raidījumā pastāstīja sīkāk par konstrukciju, ko pēta un izveidojuši zinātnieki. Tā ir tā sauktā sendviča tipa konstrukcija – tai ir divi ļoti plāni, nedaudz biezāki par papīru, oglekļa šķiedras, kas ir piecas reizes vieglāka un tikpat reizes arī stiprāka par tēraudu, slāņi. Starp šiem slāņiem atrodas alumīnija šūnu slānis.

Abi oglekļa šķiedras slāņi ir pielīmēti pie šūnu slāņa, tādējādi rodas ļoti viegla un tai pašā laikā stipra konstrukcija. Tā kosmosā strādā kā radiators, taču parasti to izmanto uz satelītu paneļiem saules bateriju izvietošanai. Šī konstrukcija, kas sver mazāk par 300 gramiem, spēj noturēt līdz pat trim tonnām, stāsta zinātnieki.

Latvijas Radio raidījums «Zināmais nezināmajā» (30.01.2017.)

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Komunikācijas un mārketinga departaments

Publikācijas datums

31. janvāris, 2017 plkst. 9:31

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi