RTU rektors atklāja būvinženierim un satiksmes ministram Jānim Pauļukam veltīto pasākumu

«Jānis Pauļuks Latvijas vēstures grāmatās ir iemūžināts galvenokārt kā valstsvīrs — ministru prezidents un ilggadīgs satiksmes ministrs. Tomēr pirmām kārtām viņš bija inženieris, kurš savu roku pielicis Latvijas dzelzceļu būvē, pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados aktīvi iesaistoties jaunās Latvijas valsts veidošanā,» saka L.Ribickis.  

J. Pauļuks Rīgas Politehnisko institūtu, ko tagad pazīstam kā RTU, absolvēja 1892. gadā. Uzreiz pēc studijām viņš darba gaitas sāka Jelgavas dzelzceļa pārvaldē, taču jau 1894. gadā pieņēma uzaicinājumu piedalīties Sibīrijas dzelzceļa būvniecībā un devās uz Krieviju. Tur pēc Sibīrijas dzelzceļa būves pabeigšanas Pauļuks veiksmīgi veidoja karjeru, strādājot ne tikai Sibīrijā, bet arī Urālos un Kaukāzā, kur piedalījās vairāku dzelzceļu būvniecībā.

Latvijā J. Pauļuks atgriezās, kad jau bija nodibināta Latvijas valsts. Viņš aktīvi sāka darboties jaunās valsts veidošanā — strādāja Latvijas Dzelzceļa virsvaldē un kā inženieris piedalījās kara laikā sagrauto un jaunu dzelzceļu būvniecībā, darbojoties jaunbūvējamo dzelzceļu padomē un izstrādājot jaunu dzelzceļu un tiltu projektus.

Par satiksmes ministru savā Ministru kabinetā J. Pauļuku 1921. gadā aicināja toreizējais valdības veidotājs Zigfrīds Anna Meierovics. Kaut arī 1923. gadā J. Pauļuks pats valdību vadīja tikai piecus mēnešus, tomēr viņam izdevies kļūt par vienu no ilggadīgākajiem satiksmes ministriem pagājušā gadsimta 20.-30. gados, jo ministra amatā viņš nostrādāja gandrīz četrus gadus. J. Pauļuku pārspēja vien Bernhards Eibergs, kurš arī bija RPI absolvents un 30. gados satiksmes ministra amatā nostrādāja sešus gadus.  

Latvijas veidošanas laikā vadošus valsts amatus ieņēma daudzi RPI absolventi. Piemēram, pirmskara brīvvalstī Ministru prezidenta amatā bijuši četri RPI absolventi — Komercijas nodaļu beigušie Z. A. Meierovics un Ādolfs Bļodnieks, Lauksaimniecības nodaļas absolvents Hugo Celmiņš un J. Pauļuks.

Publiskajā lekcijā par J. Pauļuku kā inženieri un valstsvīru stāstīja arī vēstures doktors Jānis Šiliņš, Dzelzceļa vēstures muzeja direktore Ieva Pētersone ieskicēs dzelzceļu attīstību Latvijā un inženieru devumu Latvijas valstij 20. un 30. gados, bet studentu korporācijas «Selonija» pārstāvis Juris Vanags stāstīja par 1937. gada 22. jūniju, kad no mūžībā aizgājušā J. Pauļuka atvadījās viņa korporācijas biedri, kā arī par izcilā valstsvīra atdusas vietu Meža kapos Selonijas kapu kalniņā. Lekcijas laikā arī bija iespēja noskatīties Valsts kinofotofonodokumentu arhīva filmu fragmentus par dzelzceļa staciju un tiltu atklāšanas ceremonijām no 1920. līdz 1929. gadam.

Lekciju cikls par bijušajiem Latvijas valsts Ministru prezidentiem aizsākās 2012. gada septembrī, un pirmā lekcija bija veltīta Kārlim Ulmanim. Jau notikušas lekcijas arī par bijušajiem valdības vadītājiem Z. A. Meierovicu, Voldemāru Zāmuelu, H. Celmiņu, Pēteri Juraševski, Marģeru Skujenieku, Ā. Bļodnieku un Artūru Alberingu.

RTU Komunikācijas nodaļa