RTU viedoklis par IZM «alternatīvo» studiju programmu izvērtējumu

Augstākās izglītības padome (AIP) 2011. gada septembrī sāka īstenot ESF projektu «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai», kura mērķis un būtiskākie uzdevumi ir šādi:

1) augstākās izglītības programmu kvalitātes, savstarpējās pārklāšanās, resursu pietiekamības un ilgtspējas izvērtējums;

2) augstākās izglītībasprogrammu starptautiskās konkurētspējas izvērtējums;

3) priekšlikumu sagatavošana pa studiju virzieniem sagrupētu studiju programmu turpmākaipilnveidei, attīstībai, konsolidācijai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

Saistībā ar minēto projektu AIP organizēja starptautisku 28 studiju virzienos sadalītu 854 studiju programmu izvērtējumu Latvijas augstskolās un koledžās, izvērtējuma datus kā starprezultātu iesniedzot IZM.

Studiju programmas pēc 62 kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem izvērtēja 284 eksperti, tajā skaitā 117 ārzemju eksperti. Eksperti izmantoja šādu atzīmju skalu:4 punkti – teicams vērtējums, var būt nenozīmīgas nepilnības; 3 punkti –labs vērtējums, var būt nebūtiskas nepilnības; 2 punkti – apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi; 1 punkts – neapmierinošs vērtējums.Eksperti apmeklēja augstskolas un koledžas, aizpildīja anketas un koleģiāli pieņēma lēmumu par katra studiju virziena studiju programmuiedalījumu 3 grupās (1. grupa – programmas, kas ir kvalitatīvas (ilgtspējīgas), 2. grupa – programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, 3. grupa – programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir faktoloģiski pamatojami apšaubāma).  Jāņem vērā, ka augstāk minētais programmu novērtējums ir projekta starprezultāts un projekts noslēgsies 2013. gadā.

IZM «alternatīvais vērtējums» faktiski diskreditē augstākās izglītības reformas. IZM rīcībā RTU saskata manipulēšanu ar starptautisko ekspertu vērtējumu rezultātiem. Augstskolu piedalīšanās AIP projektā bija brīvprātīga, taču IZM piedāvā pieņemt augstskolām kritiskus lēmumus, balstoties uz nekorektiem aprēķiniem, par kuriem ne eksperti, ne projekta dalībnieki – augstskolas un koledžas –  nebija informēti. Turklāt jauno vērtējumu nav izstrādājuši konkrēto jomu eksperti, bet ganministrijas ierēdņi. Neuzticību izraisa arī fakts, ka IZM vērtējums ir anonīms un veikts ļoti īsā laikā.

IZM tika radītas nekorektas formulas, pēc kurām veikto aprēķinu rezultātā valsts budžeta finansējumstiktu atņemts lielam skaitam studiju programmu, turklāt, balstoties uz šiem alternatīvajiem rezultātiem, ir izveidots visai dīvains augstskolu reitings, pievienojot koledžas, kas tika vērtētas pēc citiem kritērijiem.

Alternatīvā vērtējuma pamatā ir ņemta daļa no ekspertu kvalitatīvajiem datiem, kas kļūdaini nosaukti par «kvantitatīviem». Faktiski IZM ir veikusi manipulācijas ar daļu no ekspertu vērtējuma un veikusi tādus aprēķinus, kam šie starprezultāti (un vispār šāda veida dati) nav paredzēti. Šo aprēķinu rezultāti nav praktiski lietojami.

IZM pieņem, ka dažādu virzienu programmas varnovērtēt ar vienādu mērauklu  un var sakārtot visas programmas vienā rangu tabulā. IZM neņem vērā atšķirību starp nozarēm, lai gan ņem vērā atšķirību starp programmu līmeņiem. Pat «Times Hihger Education» savos pēdējos reitingos ņem vērā atšķirību starp nozarēm, piemērojot dažādus svarus. Projektā gaitā RTU novērojusi, ka dažādu nozaru un dažādu valstu ekspertiem atzīmju skalas piemērošana atšķiras (it īpaši starp eksaktajām zinātnēm un sociālajām zinātnēm).

Ikvienai augstskolai ir ļoti svarīgi iet līdzi laikam, nepārtraukti attīstīties, tajā skaitā nodrošināt studiju atbilstību jaunajām tehnoloģiju tendencēm. RTU pilnībā atbalsta Latvijas augstākās izglītības sistēmas uzlabošanu. Tomēr situācijas analīzei un reformu pamatošanai jāizmanto piemēroti un objektīvi dati. Lai arī medijos tiek pozicionēts, ka IZM piedāvātā Latvijas augstskolu studiju programmu izvērtējuma mērķis ir palīdzēt veidot augstākās izglītības politiku Latvijā, tajā skaitā – nodrošināt valsts budžeta finansējuma saprātīgāku izlietojumu, tomēr Rīgas Tehniskā universitāte uzskata, ka IZM veiktā analīze nav uzskatāmapar korektu. Ņemot vērā to, ka augstākās izglītības reformas tieši vai netieši skar gandrīz visus Latvijas iedzīvotājus, šeit mēs saskaramies ar klaju nekompetenci augstākajā valsts pārvaldes līmenī.

RTU turpina uzlabot savas studiju programmas un iesāktās reformas, izmantojot starptautisko ekspertu ieteikums.