RTU zinātniece Eiropas bioadhēzijas programmā vadīs hibrīdo sistēmu pētījumu virzienu

Eiropas COST programma apvieno pētniekus no Eiropas un visas pasaules. Latviju tajā pārstāv A. Dubņika, kā arī divi zinātnieki no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (CFI).

Pētnieces A. Dubņika un Jeļena Butikova no CFI par dabisko adhēziju jeb salipšanu stāstīja Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā». Zinātnieki vēlas noskaidrot un arī iedvesmoties saviem atklājumiem, pētot, kā vardes, ķirzakas un citi dzīvnieki, kas mīt mums līdzās, spēj pielipt, noturēties uz gludas virsmas, kādas vielas tie izdala no kājiņām vai ķepiņām.

RTU pētniece radio stāstīja, ka Latvijas zinātnieki RTU biomateriālu centrā jau strādā pie medicīnas implantmateriāliem, kuros tiek izmantotas šādas bioloģiskās līmvielas, lai izveidotu implantu formu, gan arī pēta iespējas, kā implanti varētu noturēties nepieciešamajā vietā organismā. Viņa arī atgādināja, ka bioadhezīvus materiālus jau izmanto visur, vienkāršākais piemērs ir iepakojuma materiāli. «Dzīvnieku līme ir bioloģiska, savietota ar dzīvajiem organismiem, tā ir nekaitīga, viegli degradējama,» teica A. Dubņika. Viņa arī minēja, ka medicīnā šāda līme tiek izmantota dažādos medicīniskajos plāksteros, arī zemmēles implantos, kas paredzēti zāļu uzņemšanai.

LU fiziķe J. Butikova aicināja klausītājus iztēloties, cik grūti ir kaut ko piestiprināt, piemēram, pie gļotādas, tāpat tas ir cilvēka ķermenī, kur pie gludajiem audiem jāpiestiprina implants. Viņa atgādināja, ka ikviens ar implantmateriāliem ir saskāries pie zobārsta – ir liela nozīme, ko liek zoba caurumā iekšā.

Par Vīnē dotajiem uzdevumiem A. Dubņika stāsta, ka viņas uzdevums būs medicīna: «Mums ir darba grupa, kas pēta dzīvniekus, skatās līmes, mēģina izdalīt proteīnus un tos sintezēt, atrast tiem aizvietotāju. Mēģinām ķīmiski imitēt bioloģisko sastāvu.»

Pētniece stāsta, ka nākamgad viņas rīcībā būs vismaz viens maģistrs, kas strādās pie hibrīdo sistēmu izpētes. «Pirmais solis ir sākt ar dažiem studentiem un saprast, vai mēs to varam [paveikt] vai ne,» saka A. Dubņika. Savukārt LU fiziķiem pēc Vīnes tikšanās būs sadarbība ar kādu Spānijas universitāti, pētot dažādu virsmu tekstūru.

ENBA COST programmā, kurā kopā ar Latviju piedalās 34 valstis, liels uzsvars likts uz sabiedrības izglītošanu par bioadhēziju.

ENBA projektā turpmāko četru gadu laikā iecerēts izprast bioadhezīvo materiālu dažādību un rast veidu, kā sākt šādu materiālu sintētisku ražošanu, pārvēršot tos jaunos produktos, kuriem būtu ne tikai dabā atrodamo dzīvo organismu īpašības, bet tie arī būtu biosaderīgi.

Latvijas Radio raidījums «Zināmais nezināmajā» (3.04.2017.)