RTU zinātnieki Ādažos izmēģina eksperimentālu ūdens attīrīšanas iekārtu

2. jūnijs, 2017
.
.
.
RTU pētnieku mērķis ir samazināt fosfora daudzumu attīrītajā notekūdenī, tāpēc reaktoros radīta labvēlīga vide baktērijām, kas barojas ar fosforu. Foto: Elīna Karaseva, RTU

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības laboratorijas zinātnieki Ādažos uzstādījuši eksperimentālu ūdens attīrīšanas iekārtu, ar kuru iespējams ūdeni attīrīt īsākā laikā, tādējādi samazinot procesā patērēto enerģiju.

Pētījumā zinātnieki Ādažu ūdens attīrīšanas stacijā ir uzstādījuši divus eksperimentālus bioreaktorus, kas aprīkoti ar ierīcēm periodiskai gaisa padeves nodrošināšanai. Skābekļa iepludināšana reaktoros ļauj regulēt tur esošo mikroorganismu aktivitāti.

«Uzlabotā gaisa padeves tehnoloģija veicina baktēriju salipšanu biogranulās. Tā tiek paātrināta mikroorganismu nogulsnēšanās reaktora apakšā, saīsināts ūdens attīrīšanas procesa cikls un rezultātā – ietaupīta enerģija. Turklāt procesā nav nepieciešamas speciālās barotnēs sagatavotas biogranulas, jo ar mūsu izstrādāto gaisa padeves tehnoloģiju varam stimulēt to veidošanos reaktorā,» stāsta RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīna Tihomirova.

RTU pētnieku mērķis ir samazināt fosfora daudzumu dabā novadītajā attīrītajā notekūdenī, tāpēc reaktoros tiks radīta labvēlīga vide baktērijām, kas barojas ar fosforu. Tas bieži tiek izmantots dažādu mazgāšanas līdzekļu sastāvā, tāpēc notekūdeņos ir sastopams lielā koncentrācijā. Tāpat fosfors ir viens no ķīmiskajiem elementiem, kas veicina mikroorganismu augšanu un vairošanos savvaļas ūdenstilpnēs. 

Pētījumam zinātnieki izvēlējušies Ādažu novadu, jo tajā atrodas vairākas Daugavas sateces baseina ūdens tilpnes, kas ir tieši saistītas ar Baltijas jūru, piemēram, Gauja. Novadā atrodas arī Lielais un Mazais Baltezers, kurā cilvēku darbības rezultātā novērojama aizaugšana.

Pilotiekārtas kopējais tilpums ir 800 litru, un vienu gadu tā darbosies paralēli Ādažu ūdens attīrīšanas stacijai. Šajā laikā regulāri tiks ņemti paraugi no ūdens attīrīšanas stacijas un RTU zinātnieku eksperimentālās iekārtas, lai salīdzinātu procesā patērēto enerģiju un monitorētu attīrītā ūdens ķīmisko sastāvu, no kā ir atkarīga mikroorganismu, aļģu un ūdens zāļu veidošanās savvaļas ūdenstilpnēs.

Pētījums tiek īstenots ar Centrālbaltijas projekta «Eksperimentālo ūdenstilpņu pielietojums piesārņojuma ierobežošanai Baltijas jūrā – WATERCHAIN CB50» atbalstu. Pilotiekārtas uzstādīšanas darbi  veikti sadarbībā ar SIA «Ādažu Ūdens».
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

Zinātniskās darbības koordinācijas un informācijas nodaļa

Publikācijas datums

2. jūnijs, 2017 plkst. 13:45

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi