Sandis Dejus: Latvijā jānovērtē iespēja dzert ūdeni no krāna

Tā Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks Sandis Dejus. Lai radītu lielāku izpratni par atbildīgu attieksmi pret ūdeni, RTU izglīto skolēnus, iesaistījusies arī kampaņā «Ū vitamīns», mudinot iedzīvotājus patērēt nevis fasēto dzeramo ūdeni no pudelēm, bet gan krāna ūdeni.

«Ūdens kvalitāte atšķiras no valsts attīstības līmeņa un pieejamajiem resursiem. Latvijā resursi ir droši, dzeramais ūdens krānā ir līdzīgas kvalitātes ūdenim, kas tiek pildīts pudelēs,» saka S. Dejus. Dzerot ūdeni no krāna, tas kļūst pieejamāks un ievērojami lētāks patērētājiem. Būtiski samazinās arī plastmasas atkritumu apjoms. S. Dejus lieto salīdzinājumu, lai ilustrētu fasētā dzeramā ūdens lielo uzcenojuma: «Kad runājam ar jauniešiem, mēdzam jautāt – vai jūs būtu gatavi pirkt saldējumu par 700  eiro? Visticamākais, ka nē, bet kāpēc pērkat ūdeni ar ekvivalentu sadārdzinājumu? Tad cilvēki mēdz aizdomāties.»

Turklāt, kā raidījumā norāda Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe, šobrīd nav precīzi zināms, cik daudz un kādas plastmasas mikrodaļiņas no iepakojuma nonāk pudelēs fasētajā ūdenī. Jāņem arī vērā, ka pudelēs fasētais ūdens arī ir dzīvs, līdz ar to arī tā kvalitāte var mainīties.

S. Dejus atspēko pieņēmumus par nekvalitatīvu krāna ūdeni, norādot, ka dzeramais ūdens ir labas kvalitātes un to var droši lietot. Tiesa, pastāv izņēmumi, kad ūdens ir, piemēram, brūns vai smakojošs. Taču tās ir avārijas situācijas, par kurām nekavējoties jāziņo ūdensapgādes uzņēmumiem. «Ūdensapgāde ir sadarbība starp ūdensapgādes uzņēmumu un patērētāju. Uzņēmums katru dienu jūsu dzīvoklī nenāks un ūdens kvalitāti nepārbaudīs,» viņš uzsver katra atbildību. Tāpat jāņem vērā, ka ūdens cauruļvadu tīkls var būt ļoti garš, Rīgā tie ir pat vairāk nekā 1000 km, līdz ar to ūdens garajā ceļā līdz krānam dzīvokli var «nogurt», tajā var veidoties saduļķojumi no dzelzs daļiņām, ieplūstot iekšējos cauruļvadu tīklos mājās, ūdens var arī sasilt. Visvienkāršākais veids, kā šādos gadījumos uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti – pirms lietošanas to nedaudz notecināt.

RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks arī kliedē bažas par ūdens kvalitāti pievienotā hlora dēļ. Pirmkārt, hloru dzeramajam ūdenim pievieno tikai Rīgā – garā cauruļvadu tīkla dēļ -, turklāt mazā koncentrācijā, ko nav iespējams pat sagaršot. Ūdensapgādes tīklā nonāk bioloģiski stabils ūdens, kurā nevar vairoties mikroorganismi. Attīrīšanas procesā tiek veikta vairākkārtīga dezinfekcija un mikroorganismu nogalināšana. Tomēr, piemēram, ūdenim iekšējā tīklā sasilstot, vide mikroorganismiem var kļūt labvēlīgāka. Hlors tiek pievienots tikai preventīviem nolūkiem – lai novērstu mikroorganismu savairošanos tīklā un uzturētu nemainīgu ūdens kvalitāti. Citās pašvaldībās Latvijā tas nav nepieciešams, jo cauruļvadu tīkli ir īsāki un līdz ar to ir mazāk potenciālo barības vielu mikroorganismiem.

Vienlaikus RTU pētnieki strādā pie alternatīvām metodēm hlora dozēšanai, kas ir šobrīd pasaulē populārākais risinājums. «Mēs strādājam pie tiešsaistes monitoringa sistēmām, ar ko spētu intensīvi monitorēt dzeramā ūdens kvalitāti, izmaiņas, konstatēt potenciālu mikroorganismu pieaugumu. Šis ir alternatīvs risinājums, kas izslēgtu hlora pievienošanu vispār,» norāda S. Dejus.

Raidījumu iespējams noklausīties Latvijas Radio 1 mājaslapā.