Izzina klimata adaptīvas ēkas

Ar kolēģiem laboratorijā testējam vairākas idejas, Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» saka inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesore Andra Blumberga, atbildot uz jautājumu par neierastiem risinājumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Tas ir pavisam jauns skatījums uz ēku, ko pierasts uzlūkot kā statisku objektu, kura iekštelpu klimatu ar apkures vai kondicionēšanas sistēmu palīdzību pielāgo tam, kas notiek ārā. Savukārt klimata adaptīvās ēkas pašas pielāgojas laika apstākļiem – līdzīgi kā cilvēki, kuri novelk jaku, kad ir silts, vai uzvelk kažoku, kad ir auksts, skaidro profesore. Viņa piebilst – mainās un attīstās materiāli, dažādiem risinājumiem idejas tiek aizgūtas no dabas. «Piemēram, arī koks ir statisks, tas nevar aiziet padzerties, nevar uzvilkt kažoku, nevar nomest ādu, nevar kaut kur noslēpties, bet aug un kaut kā iztur ziemeļu klimatu. Māja tāpat,» teic A. Blumberga.

Raidījumā profesore stāsta arī par citiem nākotnes risinājumiem un pētījumiem, kā arī norāda uz šā laika problēmām ēku energoefektivitātē Latvijā. Par vienu no tādām uzskatāma «energoefektivitātes iekštelpu klimata dilemma». Proti, «kad ēku nosiltina, tā kļūst hermētiska. Agrāk ēkas dabīgā ventilācija tika projektēta, paredzot, ka gaiss tiks iekšā pa logu spraugām. Lai panāktu gaisa apmaiņu hermētiski noslēgtā ēkā, nepieciešams likt iekšā mehānisko ventilācijas sistēmu, un tie, kuri ar to nav iepriekš saskārušies, pat nenojauš par kādu enerģijas patēriņu ir runa». Ieslēdzot ventilāciju, var izrādīties, ka ietaupījums, kas gūts ēku siltinot, tiek iztērēts. Līdz ar to ēku apsaimniekotājs, kurš nereti parakstījis līgumu ar finanšu aizdevēju par noteiktu rādītāju sasniegšanu, izvēlas nedarbināt ventilācijas sistēmu, tajā vietā vēdināšanai atverot logus. Savukārt logi dažādās publiskās iestādēs, piemēram, skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs drošības apsvērumu dēļ var nebūt atverami pilnībā, līdz ar to pietiekamā apmērā nenotiek gaisa apmaiņa un veidojas vide, kurā ir paaugstināts CO₂ daudzums. Savukārt tas noved pie darba ražīguma samazināšanās. «Nesen veicām plašu pētījumu tādās ēkās, skaitļi ir ļoti lieli. Šobrīd veicam aprēķinus, kā tas ilgtermiņā ietekmēs valsts iekšzemes kopproduktu. Bērnu, kuri mācās skolās ar sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti, darba ražīgums ir apmēram par 20% zemāks, nekā bērniem normālās telpās. Tas noved pie tā, ka viņu sekmes ir sliktākas, viņi nevar iestāties labās augstskolās, nonākot darba tirgū, viņi nespēj radīt pietiekamu pievienoto vērtību,» uz sekām norāda A. Blumberga.

Teju kā RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku kolektīva A. Blumbergas vadībā izdevuši grāmatu «Ēku energoefektivitāte: vakar, šodien un rīt». Grāmata ir tās autoru daudzu gadu laikā iegūtās pieredzes, vērojumu, pētījumu un atziņu apkopojums, kas balstīts uz ēku energoauditiem, pētījumiem laboratorijās un konkrētās ēkās, sadarbojoties ar energoefektivitātes un klimata politikas veidotājiem un ēku īpašniekiem.

Sarunu ar A. Blumbergu var noklausīties šeit.