Juris Iljins: Nav labklājības bez ieguldījumiem izglītībā

Reitingi rāda, cik kvalitatīvas ir Latvijas augstākās izglītības iestādes un sistēma kopumā, cik mēs esam starptautiski konkurētspējīgi un kāda ir mūsu universitāšu reputācija. Vienlaikus reitingi atklāj arī būtiskus trūkumus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikā — augstskolu fragmentāciju un līdz ar to valsts finansējuma nelietderīgu izlietošanu, naudu ieguldot augstskolās, kurām lielai daļai nav zinātniskās un bieži vien pat studiju kapacitātes, pauž J. Iljins. Viņš arī norāda, ka valsts sekmīgi var attīstīties tikai tad, ja tajā ir spēcīgas universitātes, kurās rodas zināšanas, ko var pārvērst produktos, tā veicinot tautsaimniecības attīstību. Uz to arī Latvijai ir jātiecas, stiprinot savas universitātes, kas ir iekļuvušas reitingos un var tajos uzrādīt augstākus rezultātus. Tad nodrošināts būs gan valsts un tās universitāšu prestižs, gan arī Latvija gūs praktisku labumu no zinātnieku devuma sabiedrībai.

Pasaulē ir vairāk nekā 20 starptautisku reitingu, neskaitāmi nacionāli un vēl vairāki reitingu atzari konkrētās jomās. Trīs vadošajos reitingos, kam ir vislielākā nozīme un ietekme, ir ļoti grūti iekļūt sīvās konkurences dēļ. Latvija atkarībā no reitinga specifikas topa reitingos ir pārstāvēta ar divām vai trim universitātēm, atpaliekot no Baltijas, Ziemeļvalstu, Polijas, Vācijas un citu ES valstu augstskolām. Lielākā daļa Latvijas augstskolu neiztur pat minimālo kritēriju kopumu, lai vispār tiktu izvērtētas starptautiskajiem reitingiem, norāda J. Iljins. Piemēram, «QS World University Rankings» no iekļuvušajām Latvijas universitātēm labākā pozīcija ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kas ieņem 751. –800. vietu. Latvijas Universitāte (LU) ierindojusies 801. – 1000. vietā, un šogad pirmoreiz šajā reitingā iekļauta arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas arī ierindota 801. – 1000. vietā. Savukārt «Times Higher Education World University» reitingā ir iekļuvušas tikai RTU un LU, ierindojoties 801. – 1000. vietā.

Lai Latvija varētu sacensties ar kaimiņiem, nepietiks tikai ar pašu universitāšu centieniem. Politiski ir jāatrisina divas galvenās problēmas — jānovērš augstākās izglītības fragmentācija un finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei jāpiešķir mērķtiecīgi, izvērtējot augstskolu sniegumu, uzsver RTU Kvalitātes vadības un dokumentu pārvaldības departamenta direktors.

J. Iljina viedoklis portālā «Delfi» lasāms šeit.