RTU attīsta un pilnveido Latvijas mālu sorbcijas spējas

{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=px6RlPA168c}

Sorbcija ir tāds process, kad ar kāda cita aģenta palīdzību iespējams savākt, atdalīt kādu vielu. Sorbcijas procesus izmanto hidrometalurģijā, biotehnoloģijā, ķīmijas produktu ražošanā un citur dažādu komponentu izdalīšanai, koncentrēšanai, frakcionēšanai vai attīrīšanai.

Patlaban RTU tiek īstenoti divi projekti, kas saistīti ar sorbcijas iespēju un procesu pētīšanu: «Karboksilkatjonītu sintēzes, struktūras un sorbtīvo īpašību pētīšana: proteīnu un citu komponentu selektīva izdalīšana no daudzkomponentu vidēm», kā arī «Augsti dispersu sistēmu ieguves tehnoloģija un izpēte uz Latvijas māla pamatnes inovatīvam pielietojumam sorbcijas procesos, vides tehnoloģijās, medicīnā un kosmetoloģijā».

Kā skaidro RTU Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas kadedras vadītāja Līga Bērziņa-Cimdiņa, RTU ķīmiķi gan izstrādā jaunus materiālus – sorbentus –, gan arī pēta sorbcijas procesus.

Šie zinātnieku pētījumi ir svarīgs ierocis vides aizsardzībā, piemēram, ūdens attīrīšanā ar mālu palīdzību. «Klasiski mēs zinām, ka mālus daudz izmanto sorbcijas pielietojumos, bet mēs mēģinām atdalīt vissīkākās mālu frakcijas, daļiņas un pētām, kā mēs varam izmantot šim virzienam vissīkākās nanodaļiņas no mālu dispersās sistēmas,» skaidro L. Bērziņa-Cimdiņa. RTU pētnieku mērķis ir izmantot vietējos mālus kā lētus un efektīvus sorbentus notekūdeņu attīrīšanai no organiskajiem piemaisījumiem, kā arī rapšu un citu augu eļļu balināšanai.

Viens no nopietnākajiem uzņēmumiem piesārņojuma attīrīšanas jomā ir SIA «Eko osta». Speciālistu pārziņā ir piesārņoto ūdeņu savākšana no kuģiem Rīgas brīvostā. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti notiek mikrobioloģisko preparātu ražošana, ko izmanto attīrīšanas iekārtās. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes pētījumi var kļūt par nākamo soli uzņēmuma attīstībā, jo ar sorbciju no kuģu notekūdeņiem var izdalīt kaitīgās vielas, ko ne vienmēr iespējams izdarīt ar citām metodēm. «Tas būtu ļoti labs veids, kā attīrīt ūdeņus. To mēs varētu izmantot pēc fizikālās attīrīšanas, lai uzlabotu mūsu ķīmisko attīrīšanas iekārtu darbību,» uzskata Kārlis Sams, SIA «Eko osta» vides speciālists.

Pārējos RTU un LNT kopprojekta videosižetus iespējams aplūkot šeit.

RTU Informācijas centrs