RTU Latvijas augstskolu reitinga aptaujā atzīta par kvalitatīvāko Latvijas augstskolu

2011. gada reitings laikrakstā tika publicēts 11. maijā. Kā katru gadu, arī šogad augstskolas kritizē indikatorus, pēc kuriem reitings veidots. Avīzes redakcija piekrīt, ka augstskolu reitings nav ideāls un, iespējams, daži indikatori būtu jāmaina, taču ieskatu augstākās izglītības piedāvājumā tas dod.

Augstskolu ranžēšana ir jūtīgs pasākums, un iebildumi ir pat tiem, kuri ir reitinga augšgalā, raksta «Latvijas Avīze».
 Par reitingu nav sajūsmā arī Rīgas Tehniskā universitāte. Mācību prorektors Uldis Sukovskis atzīst: «Diemžēl reitinga sastādītāji nav ieklausījušies iepriekš paustajās kritiskajās piezīmēs un turpina lietot nepareizus un neloģiskus kritērijus». Piemēram, nav godīgi salīdzināt studējošo ārvalstnieku skaitu privātās un valsts augstskolās, jo pēdējām likums liedz īstenot studiju programmas krievu valodā, kas piesaistot gana daudz ārzemnieku studijām privātajās augstskolās.

Tāpat iebildumi ir trešajā vietā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei (RSU). «Uzskatām, ka publicētais reitings nav objektīvs un neatspoguļo patieso situāciju augstākajā izglītībā Latvijā. Tas vairāk vērtējams kā dažu augstskolu mākslīgi veidots savas popularitātes celšanas līdzeklis,» teikts rektora Jāņa Gardovska komentārā.

Biežākā iebilde, ko pret reitinga veidotājiem izteica augstskolu pārstāvji, ir šogad izmantotā zinātnisko publikāciju datu bāze «SCOPUS». Tā pilnībā neatspoguļojot zinātniskās publikācijas, piemēram, humanitārajās zinātnēs. Turklāt J. Gardovskis norāda, ka šī datu bāze nav gana prestiža.

Vairāku augstskolu pārstāvji iebilst pret to, ka reitingā vairāk punktu ieguvušas tās augstskolas, kurās ir liels studentu skaits uz vienu mācībspēku. Tiek norādīts, ka augstāku izglītības kvalitāti var gūt tieši tad, ja ir vairāk pasniedzēju, tad viņi ir pieejamāki un ik students var gūt individuālu pieeju. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors akadēmiskajā un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis norāda, ka pasaules vadošajās augstskolās uz katru mācībspēku ir maz studentu. Piemēram, Hārvarda universitātē ir tikai septiņi studenti uz vienu pasniedzēju.

Tāpat bieži izskanēja iebildumi, ka punkti augstskolām doti, ņemot vērā SKDS iedzīvotāju aptauju par augstskolu piedāvātās izglītības kvalitāti, jo respondentu viedoklis varēja nebūt objektīvs.

Savukārt reitinga tabulas augšgalā esošās Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš paudis: «Universitāšu reitingi pasaulē pastāv neatkarīgi no tā, vai atsevišķām augstskolām tie patīk vai ne. To mērķis nav izpatikt, bet gan piedāvāt informāciju ekspertu un sabiedrības diskusijām, lai pilnveidotu augstskolu sniegumu.»

RTU Informācijas centrs