RTU pētījumu rezultāts – kaķu smiltis no Latvijas māliem

11. janvāris, 2013
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta (RTU MLĶF VĶTI) vadošais pētnieks ķīmijas zinātņu doktors Vitālijs Lakevičs žurnāla «Mājas Viesis» publikācijā stāsta par to, kā radās ideja – izmantot Latvijā esošos mālus, lai ražotu kaķu smiltis, iepazīstina ar pētījuma rezultātiem.

«Iepazināmies ar kaķu tualetes smilšu piedāvājumu veikalos un secinājām, ka neviens no tām nav ražots no Latvijas iegūtiem izejmateriāliem. Tad mums radās ideja vietējos mālus izmantot noderīga, videi draudzīga, kvalitatīva un lēta materiāla –kaķu smilšu – ražošanai,» stāsta V. Lakevičs.

RTU VĶTI pētījumu veica aptuveni pusotru gadu – analizēja dažādus jaunā kompozītmateriāla sastāvus, uzlaboja uzsūkšanas un sacietēšanas spējas. Un secināja, ka prasībām visatbilstošākais materiāls izdodas, ja 95 procentiem dabisko mālu pievieno piecus procentus organisko saistvielu un piedevu, jo tās nedaudz uzlabo mālu īpašības.

«Sadarbojoties ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LV KĶI) zinātniekiem, no māliem iegūto izejmateriālu apstrādājām ar finiera ražošanas notekūdeņu ķīmiskās attīrīšanas atkritumproduktu un hemicelulozes un lignīna bāzes un secinājām, ka tas kļūst vēl efektīvāks – aptuveni divas reizes labāk uzsūc ūdenim eļļas un eļļveidīgus materiālus (rapšu eļļu, silikona eļļu,naftu), kā arī sorbē organiskās krāsvielas no ūdens šķīdumiem. Pateicoties lignīnam, neveidojas arī putekļi,» uzsver V. Lakevičs.

Māluparaugus RTU zinātnieki ieguva, sadarbojoties ar ģeologiem no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF). Pēc tampētnieki analizē mālu sastāvu, nosaka, vai tie ir derīgi iecerētiem mērķiem, pievieno uzsūkšanas spējas uzlabojošas piedevas un saistvielas.Tad jauno kompozītmateriālu testē ar vairākām vielām. Laboratorija, kurā veic šo pētījumu, nesen apgādāta ar augstvērtīgu aparatūru pulverveida materiālu īpatnējās virsmas un poru struktūras noteikšanai. Jo materiālam lielāka īpatnējā virsma, jo augstāka uzsūkšanās spēja, skaidro V. Lakevičs.

Jaunā kompozītmateriāla izstrāde vēl turpinās. Pētnieki veic eksperimentus, variējot ar piedevām, lai vēl vairāk uzlabotu jaunā produkta īpašības. Šā gada pavasarī pētījums, kas veikts par Valsts pētījumu programmas un RTU zinātnisko projektu finansējumu, būs pabeigts. Patlaban zinātnieki strādā pie tā, lai savu izgudrojumu patentētu, un, cerams, tuvā nākotnē viņiem izdosies atrast arī ražotāju,kas šo ideju īstenos.

RTU Informācijas centrs

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

11. janvāris, 2013 plkst. 14:26

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi