RTU vīru koris «Gaudeamus» klausītājus aicina uz jaunu koncertprogrammu «Dvēseļu izlaušanās»

20. aprīlis, 2016
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vīru koris «Gaudeamus» mākslinieciskā vadītāja Ivara Cinkusa vadībā šajā pavasarī vērs vaļā vēl nebijušu lappusi latviešu kora dziedāšanas tradīcijā, klausītājiem piedāvājot jaunu koncertprogrammu «Dvēseļu izlaušanās» – balss improvizācijas ar Einfeldi, Vailu un Ešenvaldu.

Koncerts notiks sestdien, 7. maijā, plkst. 20 AS «Latvijas Gāze» tornī, Vagonu ielā 20. Vīru kora skanējumu papildinās Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Jānis Pelše (ērģeles), Ilze Grunte (ģitāra un bandžo), Andris Grunte (bass), pūšamo  instrumentu grupa, Dana Indāne (balss), Ivars Cinkuss (balss). Biļetes pieejamas «Biļešu paradīzes» kasēs, to cena – 8 EUR, norises vietā pirms koncerta – 10 EUR.

Koncertuzvedumā vēstīts par dvēseļu mūžīgo laušanos ārpus krēslas zonas, kur vienā pusē ir Tumsas un vardarbības slavinājums, bet otrā Dievišķās gaismas apjausma. Muzikālo gaismas asi veidos Maijas Einfeldes īpaši korim «Gaudeamus» rakstītais skaņdarbs «Un Dievs nožāvēs visas asaras…» , kā arī  Ērika Ešenvalda Latvijā vēl neskanējušais opuss «Trees» («Koki»). Programmas centru veido vācu ekspresionisma laikmeta teātra mūzikas dižgara Kurta Vaila (Kurt Weill) 1928. gadā rakstītais «Berlīnes rekviēms» ar Bertolta Brehta atkailinātas drūsmas pilno dzeju.

Laikmetīgā balss improvizācija ir mūzikas izteiksmes veids, kurš pasaulē jau pazīstams daudzus gadus, taču Latvijas mūzikas ainavā spēris tikai savus pirmos soļus, bet kora mūzikas laukā ienāk tikai tagad. Vairāku mēnešu garumā «Gaudeamus» dziedoņi vokālās improvizācijas prasmes ir attīstījuši brīvās balss improvizācijas mākslinieces Danas Indānes vadībā. Šis veiksmīgais radošās sadarbības process dziedātājos ir atraisījis milzu uzdrīkstēšanos pārkāpt katram pāri savām emocionālajām un vokālajām robežām, vienlaicīgi attīstot spēju saklausīt ikviena cita dziedātāja impulsīvās, radošās izpausmes.

Neparastā programmas uzbūve modinājusi sajūtu par nepieradinātu izpildījuma vietu. Balss improvizācijas izmēģinājumi dažādās telpās aizveda līdz vēsturiskajam «Rīgas 2. gāzes fabrikas» gāzes tvertnes tornim, ko 1882. gadā uzbūvēja pēc pazīstamā jūgendstila arhitekta Hermaņa Augusta Hartmaņa projekta. Tornis atrodas pašreizējā AS «Latvijas gāze» teritorijā. Telpas vizuālā tēla autore – Irbe Šmite. Kustību konsultante – Ieva Rudzīte.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

20. aprīlis, 2016 plkst. 10:05

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi