RTU zinātnieki palīdz samazināt apkures izdevumus

25. marts, 2011
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izveidojuši iekārtu, kas palīdz samazināt apkures izdevumus – dūmgāzu kondensatoru, kuru jau izmanto Ludzā – pilsētā, kas viena no pirmajām pirms desmit gadiem pārgāja no padomju laikos izplatītā mazuta uz šķeldas kurināmo. Dūmgāzu kondensators ir patentēts un paredzēts 8 MW šķeldas katliem.

{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=bk3EUavfE5c}

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga skaidro dūmgāzu kondensatora izveides nepieciešamību: «Ja, piemēram, tiek dedzināta mitra šķelda, šā mitruma iztvaikošanai tiek tērēta papildu enerģija, un līdz ar to krītas lietderības koeficients un faktiski tā ir neefektīva enerģijas izmantošana. Un tad paveras nākamais ceļš – to, kas dūmgāzēs lido kopā ar tvaikiem, kondensēt. Un tad siltumu, kas rodas kondensācijas procesā, nodot kopējā siltumapgādes sistēmā.»

Dūmgāzu kondensators tiek izgatavots Latvijā no paša sākuma līdz beigām – sākot ar RTU zinātnieku izstrādāto projektu un beidzot ar uzņēmumu «Komforts», kas šo ierīci izgatavo. «Mēs ceram, ka viņiem būs vēl piedāvājumi no ārzemēm, šobrīd jau tādi ir,» uzsver D. Blumberga.

Kā stāsta RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesors Ivars Veinbergs, janvārī un februārī ir sākta iekārtas darbināšana, taču ne pilnā komplektācijā, un tas darīts ar mērķi novērot, kuras daļas funkcionē atbilstoši un ko vēl vajadzētu papildināt, lai iegūtu plānoto gala rezultātu. «Iegūtie dati ir ļoti cerīgi, jo šādā variantā mēs esam ieguvuši papildu enerģiju, dūmgāzes dzesējot, līdz pat 15–16% no katla jaudas,» stāsta I. Veinbergs. Turklāt no dūmgāzu kondensēšanas ir vēl kāds ieguvums: «Mums vislielākais ieguvums būs tieši Mammai Dabai, jo visi dūmi iziet caur vienu lielu «duškabīni» un tiek «mazgāti» balti. Dūmi būs desmit reizes tīrāki kā līdz šim,» skaidro uzņēmuma «Ludzas Bio-Enerģija» inženieris Leonīds Kaķītis.

Zinātnieki rēķina, ka tas ir tikai sākums. Kad iecerētā konstrukcija tiks pabeigta, ietaupījums būs vēl lielāks. «Potenciāls ir augstāks, stipri augstāks. Mēs paši lēšam, ka tos 25% un varbūt pat nedaudz vairāk pilnā konstruktīvā izpildījumā šī iekārta varētu nodrošināt,» uzskata profesors I. Veinbergs.

Kamēr Ludzā sistēma darbos pamato savu efektivitāti, Rīgā top kāds vērtīgs papildinājums. RTU Vides monitoringa laboratorijas vadītājs Aivars Žandeckis stāsta, ka dūmvada augšējā posmā uzstādīti vairāki sensori – dūmgāzu plūsmas sensors, temperatūras sensors un skābekļa sensors –, kas nākotnē palīdzēs novērtēt un optimizēt kondensatora darbību.

Jāatgādina, ka no 2010. gada 6. oktobra katru trešdienu plkst. 19.15 LNTraidījumā «Tautas balss» pusgada garumā tiek demonstrēti sižeti par RTUzinātnieku radītajām inovācijām.

Visi RTU – LNT inovāciju sižeti.

RTU Informācijas centrs

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

25. marts, 2011 plkst. 11:33

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi