Zinātnieki un industrija pārrunā inovāciju radīšanas iespējas

Pētnieki ir vienisprātis, ka ilgtermiņa pētniecības platformu veidošana, kas patlaban tiek realizēta šīs Valsts pētījumu programmas projektos «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» (MOTE) un «Valsts pētījumu programmas projekts biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā» (BioMedPharm), ir veicināma un atbalstāma, jo tās dod iespēju pētniekiem mobilizēties multidisciplināru zinātnisku uzdevumu risināšanai. 
Par valsts pētījumu programmas projektiem, to, kādas nozīmīgas viedo materiālu, fotonikas un sabiedrības veselības inovācijas top ar valsts atbalstu, kāda būs to loma ekonomiskajā izaugsmē, ko industrija sagaida no zinātnes un kāds valsts atbalsts ir nepieciešams, lai zinātniskās inovācijas nonāktu tirgū un citiem būtiskiem jautājumiem plašs ekspertu, politikas veidotāju un industrijas pārstāvju loks diskutēja konferencē «Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma: viedie materiāli, fotonika un biomedicīna». 

«Būtu vērtīgi sākt ar pilotprojektu, kas ļautu apvienot dažādu pētniecisko institūtu spēkus, veidojot kopīgu fotonikas, viedo materiālu, biomedicīnas platformu. Šāda veida tests, kas tiktu īstenots kopienā, kura tam ir jau gatava, dotu pārliecību par to, kā tas darāms visas valsts mērogā un ļautu savlaicīgi novērst dažādas kļūdas,» paauda Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktors Andris Anspoks. 

Paneļdiskusijā pārstāvji no politikas veidotāju, ražojošā sektora un pētniecisko institūciju vidus, tostarp arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna un inovāciju prorektore Liene Briede, pārrunāja programmas «Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma» mērķus, salāgošanu ar industrijas vajadzībām un zinātnisko institūciju iespējām, kā arī nepieciešamajiem veicināšanas pasākumiem zinātnisko inovāciju komercializēšanai. Konferencē tika arī prezentēti rezultāti, kurus ir izdevies sasniegt Valsts pētījumu programmas projektu gaitā. 

«Industrija bieži nav gatava agrīnas fāzes tehnoloģijām, tāpēc svarīgs ir atbalsta finansējums ideju pārbaudei un prototipu izstrādei, kas samazina beigu tehnoloģiskos riskus,» savu redzējumu pauda RTU pētnieks un Eiropas Kosmosa Aģentūras industriālais koordinators Dāvids Štēbelis. 

LU CFI, RTU, LU, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija projektā MOTE apvienojās klasterī, lai, izmantojot partneru kompetences un zinātniskās iestrādnes, īstenotu starpnozaru pētījumus, kas varētu kļūt par pamatu gan starptautiski konkurētspējīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu, gan jaunu tautsaimniecības nozaru attīstībai Latvijā.
Savukārt projektā BioMedPharm Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RTU, LU un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izveidoja nacionāla līmeņa biomedicīnas pētniecības platformu sabiedrības veselības problēmu risināšanai. BioMedPharm misija ir uzlabot terapijas pieejamību, tādējādi samazinot mirstības un saslimstības rādītājus, kā arī veicināt sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanu.

Konference tika organizēta projektos MOTE un BioMedPharm. Abi projekti tiek īstenoti ar programmas «Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma» atbalstu, kas ir Ekonomikas ministrijas veidots valsts pasūtījums ar mērķi veicināt zinātnisko pētniecību un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, inovatīvu un komercializējumu produktu un tehnoloģiju attīstību, atbilstoši industrijas pieprasījumam divās Latvijā apstiprinātajās Viedās specializācijas stratēģijas jomās «Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija» un «Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas».